Kopš gada sākuma kopā reģistrēti 31 669 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājis 101 cilvēks, liecina CSDD dati. Salīdzinājumam – pērn tādā pašā periodā reģistrēti 33 207 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 97 cilvēki.
Rūpējoties par visu satiksmes dalībnieku drošību, ar oktobri stājas spēkā ātruma ierobežojums 90 km/h vietās, kur atļautais braukšanas ātrums vasarā bija 100km/h. Apdrošināšanas sabiedrība "BTA" iesaka autovadītājiem braukt ar maksimāli atļauto ātrumu tikai tad, ja ceļš ir pārredzams un laika apstākļi ir atbilstoši, bet samazināt kustības ātrumu katru reizi, kad samazinās redzamība un ceļš ir slidens vai bedrains, kad veidojas bīstama situācija uz ceļa.
"Labāk ātrumu samazināt un braukt lēnāk, lai nepieciešamības gadījumā laicīgi noreaģētu uz iespējami bīstamo situāciju un novērstu satiksmes negadījuma rašanos. Tāpat pēdējā mēneša laikā sabiedrības uzmanību piesaistījušas uz Latvijas ceļiem izraisītās frontālās sadursmes, kurās bojā gāja cilvēki," norāda BTA apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis stāsta, ka diennakts tumšajā laikā transportlīdzekļu vadītājiem īpaša vērība jāpievērš transportlīdzekļu apgaismes ierīcēm. Ir jāpārbauda transportlīdzekļu lukturu regulējums, bremžu lukturu darbība, gabarītlukturi un miglas lukturi gan priekšā, gan aizmugurē.
"Redzamība ir viens no faktoriem, kas cieši saistīts ar izplatītākajiem ceļu satiksmes negadījumiem – uzbraukums gājējam, velosipēdistam, un uzbraukums dzīvniekiem. Lietus, krītošas lapas un pirmie apledojumi uz ceļa, var radīt nepatīkamu pārsteigumu – strauju riepu saķeres spēka kritumu un līdz ar to būtiski garāku apstāšanās ceļu, potenciālos izslīdēšanas riskus asākos ceļa līkumos, un sānslīdes risku, straujāk manevrējot. Svarīgi ir ievērot piesardzību, veicot apdzīšanas manevrus. Rudenī, apdzīšana kļūst vēl bīstamāka slidenāku ceļu dēļ un samazinātās redzamības dēļ, it īpaši miglas laikā. Miglas laikā autovadītāju spēja adekvāti novērtēt attālumus līdz objektiem samazinās, palielinoties riskam iebraukt pretī braucošajā transportlīdzeklī," stāsta Irbītis.
Satiksmes drošības eksperts min, ka daudz tiek diskutēts par ātrumu un tā ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumiem. Izvēloties transportlīdzekļa kustības ātrumu, ir jāizvērtē autovadītāja spēja droši vadīt automobili attiecīgajos apstākļos. Rudens ir laiks, kad šī spēja nav jāpārvērtē. Viens no būtiskākajiem aspektiem ātruma izvēlē ir redzamība – ir jānovērtē, cik tad faktiski tālu mēs redzam rudens tumsā un miglā, cik liela ietekme ir krītošajām lapām un nokrišņiem, cik liela iespēja ir pamanīt uz ceļa gājēju vai dzīvnieku. Ierastais šīs sausās un siltās vasaras ātrums, noteikti vairs, nebūs drošs rudenī.
"BTA" apkopotie dati liecina, ka rudenī vissmagākie ceļu satiksmes negadījumi notiek uz Latvijas lielceļiem. 2017. gadā par rudens periodā notikušajām avārijām uz ceļiem BTA saņēma 1790 KASKO un 2030 OCTA atlīdzību pieteikumus, kas bija saistīti ar mašīnas nobraukšanu no ceļa braucamās daļas, sadursmes ar dzīvniekiem, gadījumi, kad mašīna ietriecas priekšā braucošā auto, kā arī negadījumi, kuros notikusi sadursme ar pretimbraucošo auto. "Pāris metri var būt izšķiroši, lai neizraisītu ceļu satiksmes negadījumu. Nav māksla nospiest gāzes pedāli, māksla ir laikus apturēt transportlīdzekli un novērst negadījumu un nokļūt galamērķī sveikam un veselam," rezumē Liepiņš.
