Satiksmes psiholoģija: Latvijā valda 'ceļa karaļa sindroms'
Foto: Shutterstock

Autoavārijas uz Latvijas ceļiem nav retums, tāpat Valsts policiju un autovadītājus neiepriecina šī gada ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugums.

Taču tas nebūt nav neparasti, jo Latvijā ir gana intensīva transporta plūsma, kas iekļauj arī aktīvu komerctransporta satiksmi, īpaši pilsētās. Lai gan šāds transports tradicionāli tiek uzskatīts par drošāko, zinātņu doktore Daina Voita, kas darbojas neiropsiholoģijas jomā un ir ieguvusi sertifikātu par satiksmes psiholoģijas pamatkursa apguvi, norāda, ka Eiropas pieredzē tieši šie transportlīdzekļi visbiežāk iekļūst satiksmes negadījumos un ir visbīstamākie pārējiem satiksmes dalībniekiem, kas saistāms arī ar vispārējiem un sabiedrībā valdošajiem "neveselīgajiem" braukšanas paradumiem.

Par to, kā komerctransports ietekmē Latvijas satiksmes drošību un vispārējo satiksmes kultūru uz Latvijas ceļiem, D. Voita atzīmē, ka ir svarīgi veicināt autovadītāju izpratni par cilvēka faktora nozīmi satiksmes drošībā gan privātā, gan komerctransporta sfērā.

Tieši tāpēc ir tik nozīmīgi, ka Latvijā tiek organizēti dažādi projekti un sabiedrības izglītošanas kampaņas, lai palielinātu drošību uz Latvijas ceļiem: piemēram, jau trešo rudeni šogad izsludināta "Balta" gada balva "Drošākais uzņēmuma autoparks", kas tiek rīkota sadarbībā ar "Drošas Braukšanas Skolu" un Satiksmes ministriju, to atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto" un ziņu portāls Delfi.lv.

Kā liecina satiksmes psiholoģijas praktiskie novērojumi, ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs, salīdzinot ar privātajām automašīnām, komerctransports tiek biežāk iesaistīts satiksmes negadījumos.

Šis fakts pierāda, ka komerctransports būtiski ietekmē satiksmi un tās drošību. Teorētiski tiek uzskatīts, ka autobusi un kravas automašīnas ir drošāks transportlīdzeklis, tomēr realitātē citiem satiksmes dalībniekiem, it īpaši gājējiem un riteņbraucējiem, tie ir daudz bīstamāki lielā izmēra un līdz ar to "spēka" dēļ.

"Visur Eiropā sabiedrībā valdošās problēmas atspoguļojas arī uz satiksmes drošību, piemēram, pastāv izteikts "ceļa karaļa" sindroms, kā arī – "bez mašīnas ne soli" sindroms, kas noved pie agresīvas vai nevajadzīgas braukšanas," norāda Voita.

"Kā liecina pētījumi, aptuveni 50% no visiem braucieniem ir īsāki par pieciem kilometriem, bet aptuveni 15% īsāki par vienu kilometru. Tas rada pārblīvētību uz ceļiem un ietekmē arī braucēja fizisko veselību," skaidro zinātņu doktore.

"Transporta izmantošana tur, kur tas nemaz nav nepieciešams, rada būtiskas problēmas sabiedrības veselībai kopumā. Aptaukošanās ir visas pasaules problēma, jo vecāki nereti pat tad, ja skola vai bērnudārzs ir relatīvi tuvu, bērnu ved ar automašīnu, kas atņem kaut nelielu, taču tomēr fizisku aktivitāšu iespējas gan bērniem, gan pašiem vecākiem," norāda Voita.

Vēl viens aspekts, kas bieži vien ietekmē komerctransporta izraisītus negadījumus, ir laika limits un grafiki, kas ir jāievēro ikvienam komerctransporta vadītājam. Vadoties pēc grafika un cenšoties iekļauties nepieciešamajā laikā, nereti autovadītāji palielina braukšanas ātrumu un tādējādi rada satiksmes negadījuma riskus vai izraisa konfliktsituācijas ar citiem satiksmes dalībniekiem.

Kopumā Latvijā satiksmē ir novērojami ļoti izteikti "neveselīgie" paradumi, kas ietekmē satiksmes drošību. Gan vieglo automašīnu vadītāji, gan arī komerctransporta vadītāji bieži vien palielina braukšanas ātrumu, kas rada bīstamās situācijas un nereti noved līdz satiksmes negadījumiem.

"Braukšanas ātruma palielināšana norāda uz faktu, ka autovadītājiem paaugstināta stresa situācijās trūkst elementāras pacietības, radot iekšēju un situācijai neatbilstošu sajūtu, ka kaut kas tiek nokavēts. Tomēr ne tikai tā ir problēma," norāda Voita.

"Problēma ir arī vispārējā sabiedrības kultūras līmenī, kurā nav nosodījuma par to, ka tiek pārkāpti satiksmes noteikumi it kā "nelielās devās". Kā teicis viens no Eiropas satiksmes psihologiem profesors Ralfs Risers, "mēs neuzskatām, ka tā ir problēma, ja persona pārsniedz atļauto ātrumu, piemēram, par 20 kilometriem stundā. Taču tas ir likuma pārkāpums, tāds pats kā pārkāpt likumu nozīmē arī veikalā kaut ko nozagt, kaut arī nozagtais būtu relatīvi lēts"," citē zinātņu doktore.

Satiksmes drošību ietekmē arī vairākas citas nopietnas problēmas, piemēram, mobilo telefonu lietošana, mūzikas klausīšanās ar austiņām, īsziņu rakstīšana, kā arī navigācijas iekārtu izmantošana. Ikviena no šīm jaunajām tehnoloģijām pastiprina satiksmes negadījuma riskus, kuri ir jāņem vērā gan privātā transporta, gan komerctransporta jomā.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form