"Subaru" prezentēja "Boxer" dzinēju 1966. gada 14. maijā "Subaru 1000" modelī. Kopš tā laika ir izgatavoti vairāk nekā 16 miljoni "Boxer" dzinēju, un katram automobilim, kas mūsdienās noripo no konveijera, zem dzinēja pārsega ir atrodama šī leģendārā konstrukcija.
"Boxer" dzinēja pamatā ir horizontāli novietoti cilindri. Šādam novietojumam ir vairākas priekšrocības. Pateicoties tam, ka virzuļi ir novietoti simetriski cits citam pretī, dzinējam praktiski nav vibrāciju. Dzinēja plakanais, zemais profils arī pazemina automobiļa smaguma centru, uzlabojot braukšanas stabilitāti un vadāmību.
"Boxer" dzinējs ir arī svarīga sastāvdaļa "Subaru" simetriskajā transmisijā, jo to var novietot pa vidu un pretī pārnesumkārbai. Kopā ar vienāda garuma pusasīm tas novērš stūres rata kustību priekšējo riteņu paātrinājuma laikā, kas raksturīga automobiļiem ar citiem piedziņas risinājumiem.
Šāda tipa dzinēju pirmo reizi patentēja inženieris Karls Bencs 1896. gadā, nosaucot to par "kontra" dzinēju. Tomēr kopš tā laika šāda tipa motoru sauc par "Boxer", jo tā virzuļu pāris kustās kā boksera cimdi.
