Foto: Publicitātes foto

Reti kurš modelis var lepoties ar tādu pircēju uzticības līmeni, kādu izdevies sasniegt "Toyota Hilux". Šis pikaps kļuvis par ierastu parādību šīs planētas visneviesmīlīgākajās vietās –, jo gadu gaitā "Hilux" ir pierādījis, ka tas ir (gandrīz) neiznīcināms.

Taču "Hilux" sākotnēji netika radīts kā bezceļnieks. Kad 1968. gadā klajā nāca tā ciltstēvs, pilnpiedziņa vispār nebija "Toyota" plānos. Taču tagad tas ir auto, kas vairākkārt veiksmīgi sevi pierādījis Dakaras rallijā un kļuvis par neapstrīdamu izvēli tiem, kam nepieciešams uzticams auto, kas nepievils nekad.

Lūk, kā tas viss sākās – ieskatu "Hilux" vēsturē apkopojis portāls WhatCar.lv.

Hilux pirmsākumi

Foto: Publicitātes foto

"Hilux" nebija "Toyota" pirmais pikaps – japāņu autoražotājs pirms tam laida klajā vairākus citus modeļus, tai skaitā modeli, kas veidots uz "Corona" bāzes. Sekoja arī pilnīgi jauns modelis, ko sauca par "Stout". Taču 1966. gadā "Toyota" izveidoja aliansi ar citu ražotāju – "Hino Motors". Saskaņā ar vienošanos "Toyota" apņēmās fokusēties uz vieglajiem komercauto, kamēr "Hino" atbildība bija vidēja un liela izmēra kravas auto. Tā rezultātā radās maza izmēra pikaps ar nosaukumu "Hino Briska".

Oriģinālais Hilux (1968)

Foto: Publicitātes foto

Kad pienāca laiks nomainīt "Briska", jaunais modelis ieguva vārdu "Hilux", apvienojot angļu valodas vārdus "high" un "luxury". To ražoja "Hino", bet "Toyota" to pārdeva kā savu modeli. Japāņu autoražotāja nolūks bija piedāvāt maza izmēra kravas auto tiem pircējiem, kam nepieciešams pārvadāt lielāka izmēra kravas, taču viņi tādēļ nevēlas upurēt vieglā auto komfortu un aprīkojumu.

Pirmā Hilux tehniskie parametri (1968)

Foto: Publicitātes foto

Pirmās paaudzes "Hilux" ne tuvu nebija tāds bezceļu karalis, kāds tas ir tagad. Tas bija pieejams tikai ar aizmugurējo piedziņu, 70 ZS 1,5 litru tilpuma četrcilindru benzīna motoru, četrpakāpju manuālo transmisiju un tādu klīrensu, kas faktiski ļāva vien braukt pa dubļainiem ceļiem, neatstājot aiz sevis korpusa detaļas vai eļļas traipus.

Aizmugures sēdekļos varēja sasēsties trijatā – ar noteikumu, ka pasažieri ir pietiekoši izkāmējuši. 1969. gadā klajā nāca "Hilux" ar pagarināto riteņu bāzi. ASV, kas tobrīd jau bija viens no galvenajiem "Toyota" ārvalstu noieta tirgiem, "Hilux" sākotnēji tika komplektēts ar 90 ZS motoru, taču pagarinātajai versijai tas nebija pieejams.

Hilux un tā laikabiedri (1968)

Foto: Publicitātes foto

"Toyota" modeļu sarakstā "Hilux" pievienojās diviem jau eksistējošiem pikapiem, kas bija veidoti uz "Corona" un "Crown" modeļu bāzes. Tie abi faktiski bija vieglo auto variācijas komerctransporta izpratnē. "Toyota" nolēma fokusēties tikai uz vienu pikapu – un, atbrīvojot vietu "Hilux", pārtrauca to ražošanu.

Otrās paaudzes Hilux (1972)

Foto: Publicitātes foto

Oriģinālajam "Hilux" nebija ilgs mūžs – jau 1972. gadā nāca klajā otrās paaudzes modelis. Lai arī motoru klāsts palika nemainīgs, šim "Hilux" jau bija krietni civilizētāks interjers, padarot to par patīkamāku vietu, kur atrasties tālākos braucienos. Tas bija arī drošāks. ASV tirgū kļuva pieejama arī pagarinātā versija, tā tirdzniecība tika sākta arī Lielbritānijā.

Hilux Amerikas pieredze (1970)

Foto: Publicitātes foto

"Hilux" pircēji jau sāka pieprasīt kaut ko vairāk, it īpaši ASV, kur pikapi kļuva par arvien iecienītāku dzīvesstila transportlīdzekli, nevis auto, ko izmanto tikai zemnieku saimniecībās un būvlaukumos.

Atbildot uz tirgus prasībām, "Toyota" 1974. gadā laida klajā labi aprīkotu "Hilux" ar jaudīgāku motoru un trīspakāpju automātisko transmisiju. Tika piedāvātas arī dažādas aprīkojuma variācijas piedzīvojumu meklētājiem – tai skaitā kemperu tipa virsbūve un īpašā versija "SR-5". Galarezultātā "Toyota" nolēma atteikties no "Hilux" modeļa nosaukuma, saucot to vienkārši par "Toyota Truck".

Trešās paaudzes Hilux (1978)

Foto: Publicitātes foto

Toyota "Hilux" trešās paaudzes modelis parādījās 1978. gada beigās. Dizaina ziņā nekas būtiski nemainījās, taču šis modelis atšķīrās ar jaunu balstiekārtu, kas nodrošināja labāku gaitas komfortu, kā arī disku bremzes priekšējiem riteņiem – dārgākajās modifikācijās. Atsevišķos tirgos "Hilux" bija pieejams ar dažādām kabīnes variācijām, tai skaitā "double-cab".

Hilux iegūst pilnpiedziņu (1979)

Foto: Publicitātes foto

10 gadus pēc tā laišanas klajā "Hilux" joprojām tika veidots pēc tās pašas vienkāršās formulas, ko "Toyota" un "Hino" ieskicēja pirmās paaudzes modelī. 1979. gadā tas mainījās – "Toyota" laida klajā pilnpiedziņas "Hilux", kas izmantoja tehniskos risinājumus no 40. sērijas "Land Cruiser". Drīz pēc tam parādījās arī "Hilux" ar dīzeļdzinēju, pieejams gan ar priekšpiedziņu, gan pilnpiedziņu. Tieši pilnpiedziņas "Hilux" komplektā ar dīzeļdzinēju nostiprināja pamatus tam modelim, ko mēs pazīstam arī šodien.

No pikapa par SUV (1981)

Foto: Publicitātes foto

Sadarbībā ar uzņēmumu "Winnebago" "Toyota" uz trešās paaudzes "Hilux" bāzes radīja īpašu apvidus auto modeli, nosaucot to par "Trekker". Tas neizskatījās sarežģīti – kravas kastei tika piemetināts jumts, zem kura atradās vēl viena sēdekļu rinda. Vēsturnieki vēl aizvien strīdas par to, cik daudz šādu modeļu tika saražots, taču vairums sliecas domāt, ka to skaits nepārsniedza 1500. Taču tie bija gan ar pilnpiedziņu gan priekšpedziņu, turklāt visiem bija 2,2 litru motors. Vairākums no tiem atrada pircējus ASV rietumdaļas štatos. Tiek uzskatīts, ka "Trekker" ir "4Runner" priekštecis.

Ceturtās paaudzes Hilux (1983)

Foto: Publicitātes foto

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados "Toyota" pārsteidzoši bieži sāka mainīt "Hilux" modeļa paaudzes. Ceturtās paaudzes modelis nāca klajā 1983. gadā. Tas lepojās gan ar savām jaunatklātajām bezceļu pārvarēšanas spējām, gan arī izteiksmīgāku vizuālo tēlu. Modifikāciju klāstā jau bija 20 variācijas, dažādi virsbūves tipi, benzīna dzinējs vai dīzeļdzinējs, kā arī priekšpiedziņa vai pilnpiedziņa.

Toyota 4Runner (1984)

Foto: Publicitātes foto

"Trekker" sagatavoja augsni jaunam modelim – "4Runner", ko "Toyota" pilnībā radīja pašu spēkiem un laida klajā 1984. gadā. Sākot ar ceturtās paaudzes "Hilux", tika izņemta aizmugurējā siena, atbrīvojot vietu pieciem pasažieriem. Tam bija arī noņemams jumts. Vienlaikus tika veikti uzlabojumi aizmugurējā balstiekārtā, padarot to mīkstāku.

Piektās paaudzes Hilux (1988)

Foto: Publicitātes foto

"Toyota skaidro, ka piektās paaudzes "Hilux" tika radīts, ņemot vērā trīs pamatelementus – jauda, izturība un komforts. Īpaša uzmanība tika pievērsta interjeram, pielīdzinot to vieglajiem auto. Arī eksterjera dizains tika pieslīpēts, dārgākās modifikācijas piedāvājot ar 3,0 V6 benzīna motoru. Piektās paaudzes "Hilux" kļuva par pamatu otrās paaudzes "4Runner", kas debitēja 1990. gadā un ar savu vienlaidu metāla korpusu un piecām durvīm vizuāli atgādināja tipisku tālaika apvidus auto.

Volkswagen Hilux (1989)

Foto: Publicitātes foto

Piektās paaudzes "Hilux" ieintriģēja arī "Volkswagen", tāpēc vācu uzņēmums iegādājās licenci tā ražošanai un tirdzniecībai Eiropā. Modeļa nosaukums bija "Volkswagen Taro", un tas bija identisks savam dvīnim no "Toyota" – vienīgā atšķirība bija "Volkswagen" logo. "Taro" ražošana notika no 1989. līdz 1997. gadam, vispirms Hannoverē, bet vēlāk Emdenē. Tad vācu autoražotājs pameta pikapu segmentu un atgriezās tajā vien 2010. gadā ar "Amarok".

Sākas ražošana ASV (1991)

Foto: Publicitātes foto

Tāpat kā daudzi konkurenti, arī "Toyota" meklēja veidus, kā izvairīties no 25% importa tarifa, ievedot ASV tikai "Hilux" šasijas, kurām viss pārējais tika pievienots pēc tam, kad tās tika cauri muitai. Tas ļāva samazināt tarifus līdz 4%. Šāds risinājums veiksmīgi darbojās gadu desmitiem ilgi, līdz "Toyota" saprata, ka jēdzīgāk ir ražot pikapus uz vietas ASV, kas bija kļuvis par vienu no svarīgākajiem japāņu autoražotāja noieta tirgiem. Tāpēc 1991. gadā, sadarbībā ar "General Motors" tika atvērta NUMMI rūpnīca Frīmontā, Kalifornijas štatā. "Hilux" (un vēlāk arī "Tacoma") tur tika ražots līdz pat 2010. gadam. Starp citu, šobrīd tieši tur tiek ražoti "Tesla Model S", "Model X" un "Model 3".

Toyota Tacoma (1995)

Foto: Publicitātes foto

"Hilux" ražošana ASV deva "Toyota" priekšrocību pielāgot to vietējā tirgus prasībām. Pārmaiņas nāca ar jaunu modeļa nosaukumu – "Tacoma". 1995. gadā klajā laistais pirmās paaudzes "Tacoma" bija lielāki izmēri, stilīgāks dizains un tas izcēlās ar labāku vadāmību un gaitas komfortu, nekā "Hilux", ko pārsvarā pirka tie, kam bija nepieciešams funkcionāls darba zirgs.

Sestās paaudzes Hilux (1997)

Foto: Publicitātes foto

"Tacoma" ASV tirgum bija izveidots, dodot "Toyota" iespēju fokusēties uz pārējo pasauli. Lielākā atšķirība bija fakts, ka amerikāņi pārsvarā izmantoja savus pikapus katru dienu, tāpēc viņiem bija nepieciešama jauda, komforts, kaut cik pieņemama vadāmība un plašas aprīkojuma opcijas. Citviet, tai skaitā Eiropā, pircēju galvenā prioritāte bija uzticamība un plašas pielietojuma iespējas. "Toyota" uz to reaģēja ar sestās paaudzes "Hilux".

Septītās paaudzes Hilux (2004)

Foto: Publicitātes foto

"Hilux" septītā paaudze piedzīvoja virkni pārmaiņu, lai veiksmīgāk konkurētu ar augošo konkurentu skaitu. "Hilux" kļuva lielāks, tika piedāvāts plašāks modifikāciju klāsts un, iedvesmojoties no "Tacoma", akcents tika likts arī uz lietojamību ikdienā. Taču vienlaikus "Hilux" bija pieejams arī kā askētisks darba zirgs tiem pircējiem, kam tas bija nepieciešams tikai darbam.

Astotās paaudzes Hilux (2015)

Foto: Publicitātes foto

Pikaps vai SUV? Astotās paaudzes "Hilux" šī robeža jau ir grūti nosakāma, ņemot vērā plašo komforta un drošības tehnoloģiju klāstu un tādu interjera iekārtojumu, kas vēl pirms dažiem gadiem radītu skaudību daudzu apvidus auto īpašnieku vidū. No 2018. gada tas ir pieejams ar konfigurējamu ekrānu mērinstrumentu panelī, multifunkciju stūri un skārienjutīgu ekrānu. Drošības aprīkojumā – pirmssadursmes brīdinājuma sistēma, kas reaģē uz automašīnas ceļā esošiem gājējiem, joslu maiņas brīdinājuma sistēma un citas ekstras.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!