Iniciatīvas autors norāda, ka privātam uzņēmumam ir jāmaksā uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodoklis, ja uzņēmuma auto nav aprīkots ar GSM GPS izsekošanas ierīci, kura ir reģistrēta un tās dati ir pieejami Valsts ieņēmumu dienestam.
"Tātad uzņēmuma darbinieki nedrīkst braukt ar auto uz mājām, jo tas nav saistīts ar saimniecisko darbību. Taču publiskajām personām - valstij, pašvaldībām, valsts un pašvaldību sabiedrībām, aģentūrām un citām atvasinātajām personām, nav pienākuma aprīkot auto ar izsekošanas iekārtām, lai nodrošinātu auto izmantošanu tikai savu uzdevumu veikšanai. Ir zināms, ka ar šiem auto par nodokļu maksātāju naudu brauc gan mājās, gan brīvdienās, medībās un citur," norāda Ronis.
Viņaprāt, lai taupītu valsts un pašvaldību budžetu un nodokļu maksātāju naudu, nepieciešams aprīkot visus valsts, pašvaldību un atvasināto publisko personu īpašumā un lietošanā esošos auto ar GPS izsekošanas ierīcēm.
"Ieguvums būs no ietaupītās degvielas, uzturēšanas izdevumiem, kā arī ierēdņiem nebūs japatērē laiks maršruta ceļa zīmju sagatavošanai, jo tās sistēma sagatavos automātiski. Arī iestāžu vadītāji varēs zināt, kur atrodas darbinieki, un varbūt atklāsies, ka visi auto nemaz nav nepieciešami funkciju veikšanai," savu ierosinājumu skaidro Ronis.
Kā piemēru budžeta līdzekļu taupīšanai Ronis minēja Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB). BVKB 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600 litrus degvielas, bet, ieviešot GPS autoparka vadības sistēmu, automašīnu skaitu ir izdevies samazināt līdz astoņām un degvielas patēriņu līdz vidēji 780 litriem.
"Šis spilgtais piemērs pierāda, ka ne visas automašīnas valsts pārvaldē ir vajadzīgas tiešo pienākumu pildīšanai, līdz ar to ir iespējams samazināt gan auto skaitu, gan arī degvielas patēriņu," skaidroja Ronis.
Viņš norādīja, ka pēc Valsts kancelejas datiem 2017. gadā ministriju un padotības iestāžu vieglais pasažieru un vieglais plašlietojuma autotransports līdz deviņām sēdvietām (izņemot operatīvo transportu) skaits valstī bija 4123 vienības un kopā to uzturēšanai iztērēja 21,6 miljonus eiro.
Parakstu vākšanas iniciatīva sākta 2019. gada novembrī un līdz 17. aprīlim to bija parakstījuši 1695 cilvēki.
