Lai motivētu pašvaldības vairāk pievērsties satiksmes drošības uzlabojumiem to administratīvajās teritorijās, Satiksmes ministrija (SM) veidos satiksmes drošības indeksu Latvijas pašvaldībām.
Priekšlikumu veidot satiksmes drošības indeksu pašvaldībām šodien atbalstīja Ceļu satiksmes drošības padome. Tuvākajā laikā SM uzsāks darbu pie indeksa metodoloģijas izstrādes. Indeksā plānots ietvert datus par negadījumu, iedzīvotāju, automašīnu skaitu u.c.
"Ideja par satiksmes drošības indeksa izveidi radās, lai mudinātu pašvaldības aktīvāk domāt par infrastruktūru, kas ir piemērota mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem un viņu drošībai – tās ir drošas gājēju pārejas, nodalīti veloceļi un citi risinājumi," stāsta idejas autors, SM parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Jānis Butāns. Pamudinājums nepieciešams, jo pašreiz Latvija satiksmes negadījumu ziņā ir viena no līdervalstīm visā Eiropā: 2018. gadā esot 4. vietā ar 77 bojā gājušajiem uz miljons iedzīvotājiem ceļu satiksmes negadījumos, savukārt aptuveni 69% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem ar cietušajiem notiek tieši apdzīvotās vietās.
"Plānots, ka pēc šāda indeksa izstrādes katru gadu tiks publiskots satiksmei drošāko un nedrošāko pašvaldību saraksts, tādējādi gadu gaitā redzot, kuras pašvaldības ir gatavas vairāk ieguldīt savu iedzīvotāju drošībai un kuras mazāk," uzsver Butāns.
Butāns skaidro, ka Satiksmes ministrija risina satiksmes drošības problemātiku, vērtējot vidējā ātruma radaru ieviešanu, meklējot finansējumu veloceļu izveidei gar valsts autoceļiem un ieguldot citos autoceļu infrastruktūras risinājumos, savukārt pašvaldībām aktīvāk būtu jārīkojas tieši attiecībā uz mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velosipēdistu – drošības infrastruktūru savās administratīvajās teritorijās.
