Pēdējos trīs gados vidējā atlīdzība par kravas auto nodarītajiem zaudējumiem joprojām ievērojami pārsniedz vidējo atlīdzību par citu transportlīdzekļu radītajiem zaudējumiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika. Tāpat būtiski pieaugusi arī vidējā atlīdzība par mototransporta nodarītajiem bojājumiem.
Pēdējos trīs gados (no 2014. līdz 2016. gadam) kravas transportlīdzekļi izraisījuši 19 200 ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), par ko kopumā atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 30 miljoni eiro.
Vidējā atlīdzība par kravas auto nodarītajiem zaudējumiem sarukusi (2014.gadā – 1722 eiro; 2015. gadā – 1716 eiro; un 2016. gadā – 1508 eiro), tomēr tā joprojām ir augstāka nekā vidējā atlīdzība par citu transportlīdzekļu nodarītajiem zaudējumiem, informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins: "Kravu pārvadātāji ir salīdzinoši vieni no bīstamākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuri turklāt arī ļoti bieži pārsvarā uzturas ārzemēs, tādēļ arī OCTA cena tiem parasti ir daudz augstāka kā pārējiem transportlīdzekļiem."
Pēdējos trīs gados pieaugusi vidējā atlīdzība par mototransporta līdzekļu nodarītajiem zaudējumiem. Ja 2014. gadā mototransporta līdzekļi kopumā izraisīja 221 CSNg un vidējā atlīdzība bija 965 eiro, 2015. gadā 257 CSNg ar vidējo atlīdzību 1013 eiro, tad pērn tie bija 234 CSNg ar vidējo atlīdzību 1315 eiro. "Jāsecina, ka mototransporta līdzekļu skaits pēdējos gados samērā strauji aug, un tādēļ arī palielinās varbūtība izraisīt CSNg ar smagākām sekām un lielākiem zaudējumiem," skaidro Abāšins.
Tikmēr, neskatoties uz ievērojamu izraisīto CSNg skaita pieaugumu, būtiski sarukusi vidējā atlīdzība par traktortehnikas nodarītajiem zaudējumiem. 2014. gadā traktortehnikas izraisīto CSNg skaits bija 165, bet vidējā atlīdzība 1534 eiro, gadu vēlāk – 197 CSNg ar vidējo atlīdzību 1452 eiro, bet pērn – 208 CSNg ar vidējo atlīdzību 1094 eiro. "Šo tendenci, iespējams, var skaidrot ar to, ka pēdējos divos gados nav bijuši lieli ar traktortehniku izraisīti negadījumi, kuros nodarīti zaudējumi cilvēku veselībai vai mantai," stāsta Abāšins.
Skaitliski lielākais izraisīto CSNg īpatsvars tradicionāli ir vieglo automašīnu segmentā, turklāt tam ir tendence pieaugt – 2014. gadā vieglie transportlīdzekļi izraisīja 25 566 negadījumus; 2015. gadā – 27 767; bet 2016. gadā 29 721 CSNg. Tikmēr vidējā atlīdzība par vieglo auto nodarītajiem zaudējumiem nav ievērojami mainījusies – 2014. gadā – 1181 eiro; pēc gada – 1212 eiro; bet 2016.gadā – 1099 eiro.
Salīdzinoši liels ir vidējās atlīdzības īpatsvars par tramvaju un trolejbusu izraisītajiem zaudējumiem. 2014. gadā vidējā atlīdzība par šo transportlīdzekļu nodarītajiem zaudējumiem bija 1321 eiro, 2015. gadā – 609 eiro; 2016.gadā 1272 eiro.
Jāatzīmē, ka 2017. gada pirmajos trijos mēnešos tramvaji un trolejbusi izraisījuši septiņus CSNg, bet vidējās atlīdzības apjoms uz vienu negadījumu ir 1662 eiro. Savukārt autobusu segmentā izraisīto CSNg skaits un vidējā atlīdzība palikusi salīdzinoši nemainīga – 2014. gadā autobusi izraisījuši 490 CSNg ar vidējo atlīdzību 1057 eiro; 2015.gadā – 453 CSNg ar vidējo atlīdzību 1040 eiro; bet pērn – 477 CSNg ar vidējo atlīdzību 1118 eiro.
