Ceturtdien, 17. oktobrī, Rīgas Tehniskajā universitātē notika valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) rīkotā profesionāļu diskusija par ceļu būvdarbu projektēšanas kvalitāti. Diskusiju panelī pieaicinātais autožurnālists Pauls Timrots raidīja skarbus vārdus ceļu projektētāju virzienā.

"Tas, kas man uzdzen klusas šausmas, visas dienas garumā klausoties diskusiju, ir tas, ka (ceļu projektētājus) neuztrauc, kā tas ceļš ir uztverams un lietojams – kā braucējam uz tā "nepaklupt" vai neuzkāpt uz grābekļa," savu uzrunu sāk Timrots. "Visi jūsu kreņķi ir saistīti tikai ar to, lai ceļš būtu līdzens un neiebrūk."

Kā uzskata TV raidījuma "Zebra" vadītājs, valstī pietrūkst dienesta, kurš pārbaudītu, vai projektētais ceļš ir labi lietojams. "Mūsu pašreizējie ceļi ir vienkārši tizli," situāciju raksturo pieredzējušais autožurnālists.

Kā piemēru Timrots minēja kaut vai jauno lielceļu pie Bērzkroga. Paša LVC publicētajās fotogrāfijās Timrots pamanījis, ka kārtējo reizi jaunai šosejai ir daudz pieslēgumu no blakus ceļiem. "Tur ir divi krustojumi 200 metru robežās uz vienu un to pašu ciematu ar trim mājām," nejēdzību veidot tik daudz krustojumu uz šosejas skaidro Timrots. "Vienā vārdā sakot, tie mūsu standarti ir sūda vērti. Tos vajag mainīt!"

Vēl Timrots nesaprot, kādēļ jaunajiem lielceļiem veido tik stāvus grāvjus. Viens no svaigākajiem piemēriem ir Tukuma šosejas apļveida krustojumus, kā pievadceļiem ir ļoti stāvi grāvji. "Ja tādi ir tie standarti, tad metam ārā tos standartus būvēt ko tik pašnāvniecisku," uzskata Timrots. "Es saprotu, ka, veidojot stāvākus grāvjus, var ietaupīt granti. Ja tas tiek darīts, lai to granti nozagtu, tad var saprast, kāpēc ir tik stāvi grāvji. Bet, ja tā taisa, jo tā paredz kaut kādi standarti, tad tas nav pareizi no drošības skatu punkta, un es to nesaprotu."

"Tad vēl Ādažu jaunais apvedceļš – uztaisīja vecajai šosejai blakus apvedceļu. Tagad tur ir tik daudz pieslēgumu, ka būtībā tā kļuvusi par vēl vienu Ādažu ielu – Ādaži ir nozaguši Latvijas Valsts ceļiem šoseju! Kāpēc to kāds pieļauj!? Kāpēc drīkst pieslēgties šosejai, kur vien ienāk prātā?" diskusijā iekarsa Timrots.

"Kāpēc tajā brīdī, kad taisa kaut vai to pašu ceļu pie Bērzkroga, nevar pateikt – ei, veči, jums uz vienu kaut kādu štrunta ciematu ir divi ceļi, davai, vienu taisām ciet, brauciet pa to otru, un būs miers. Mazāk pieslēgumu, mazāk zīmju, daudz vairāk drošības. Bet, nē – mēs ļaujam katram, kurš uzceļ kaut kādu šķūni, māju vai fabriku, pieslēgties pie valstī lielākās šosejas. Manuprāt, tas neiet cauri!" savu viedokli pauž Timrots.

"Tāpat arī Saulkrastu apvedceļš – viens, divi, trīs brīnišķīgi viadukti – cilvēki, braucot uz Tallinu, pierod, ka viss ir super. Un, hops, kā beidzas Saulkrastu apvedceļš, tā ir "melnais punkts" – vienkārši debils krustojums ar četriem kreisajiem pagriezieniem. Viss kārtībā! Un mēs mierīgi gadiem to paciešam. Un nav tāda dienesta, kas par to uztrauktos un pateiktu – ei, te cilvēki sitās nost, ei, te saprast neko nevar, te ir tizli, mums ir kauns no igauņiem! Bet, nē, mēs turpinām to darīt," pēc piemēra Timrotam nav jāmeklē dziļi azotē.

"Ja jums gribas redzēt, kā projekts īstenojas pilnīgā sviestā, tad aizbrauciet tur, kur tagad ir Carnikavas krustojums pie Gaujas uztaisīts. Tur ir kaut kādi mietiņi sasprausti, tur ir norullēts asfalts divkārt vairāk nekā drīkst braukt – tāds futbola laukuma asfalta laukums ar strīpām, kur nemaz nedrīkst braukt. Starp tiem mietiņiem, kurā šķirbā jābrauc pa kreisi, vispār nav skaidrs. Uz vienu pusi ir Carnikava – nav nemaz tādas zīmes, ka tur ir Carnikava, bet ir zīme, uz kuru pusi ir Tallina. No vienas puses ir joslu sadalījuma zīme, kas rāda, ka ir taisni, bet priekšā ir zīme, ka ceļš iet uz abām pusēm, bet nekādā gadījumā taisni. No otras puses nav šī joslu sadalījuma! Vienkārši šķiet, ka Carnikavas skolēniem ir bijis kāds projekts darbmācības stundā, kā salikt zīmes krustojumā. Tur tiešām cilvēks nav ar saprātu darbojies. Bet kāds to ir nodevis ekspluatācijā!" neizpratni pauž Timrots.

"Tā kā domājam par dienestu, kurš pieskatīs valsts standartus, lai ceļš būtu saprotams, lai satiksme tajā rit plūdeni, lai tajā nemitīgi neuzkāp uz grābekļiem. Vienīgais, kas visā šajā sarunā līdz šim izskanēja, ka būtu nepieciešama risku analīze. Saprotu, ka tā ir domāta par to, vai ceļš neiebruks vai buldozers neiegrims. Bet vajadzētu vienu, kas analizē riskus, kā mēs lasīsim zīmes uz šī ceļa, kā šis ceļš mūs vedīs un kā mēs uz tā nepaklupsim. Es ļoti aicinātu ieviest tādu dienestu, kas atbild par ceļa uztveramību. Šobrīd jūsu sarunās šī tēma pat nepavīd!" savu uzstāšanos noslēdza Timrots.

Par sasāpējušos jautājumu LVC pārstāvis uzreiz atbildēja, ka "neapšaubāmi atsevišķos no tiem gadījumiem ir jārunā arī par vēsturisko aspektu, kā šie ceļu pieslēgumi ir veidojušies. Ceļu pieslēgumi droši vien būtu atsevišķas diskusijas vērts jautājums. Tiklīdz LVC aiziet uz diskusiju pie pašvaldībām, tā šis ceļu pieslēgumu jautājums ir viens no pirmajiem, kur tieši katrs vēlas pieslēgties un uzskata, ka viņam Satversmē ierakstītas tiesības pieslēgties pie galvenā valsts autoceļa. Un viņus neinteresē, ka tur brauc 20 tūkstoš automobiļu dienā, jo viņš uzskata, ka tās ir viņa Satversmē garantētās tiesības, līdzīgi kā Amerikā kovbojs uzskata, ka viņam ir tiesības visu laiku pārvietoties ar stroķi kabatā".

Source

DELFI Auto

Tags

Latvijas Valsts ceļi Pauls Timrots
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form