Ir pagājuši 120 gadi kopš “Renault Type B” ieraudzīja dienas gaismu. Tikai gadu pēc leģendārā “Voiturette” laišanas tirgū Luijs Reno iezīmēja jaunu posmu automobiļu attīstībā. “Type B” bija viens no pirmajiem modeļiem pasaulē ar slēgto virsbūvi, kura autovadītāju un pasažieri sargāja no vēja un sliktiem laika apstākļiem. Tas bija ievērojams solis uz priekšu, jo tajā laikā populāras bija atvērta tipa virsbūves, kas līdzinājās zirgu pajūgiem.
Ņemot vērā mūsdienīgos standartus, stingrs jumts automašīnai piešķīra visai netipisku izskatu. Tas bija tikpat augsts, cik garš. Virsbūve bija 1,9 metrus gara – par 50 cm mazāk nekā mūsdienu “Renault Twizy” – un iespaidīgi augsta – 1,8 metri. Luijs Reno šo virsbūves tipu nosauca par “coupé” jeb kupeju, atsaucoties uz tā laika zirgu karietēm. Kupeja bija divvietīga kariete, taču atšķirībā no “Type B” tās vadītāji sēdēja tālu priekšā un – pats galvenais – tie atradās ārā.
Otrajā sērijveida “Renault” modelī lielākoties tika izmantotas “Voiturette” – ko devēja arī par “Type A” – mehāniskās detaļas. Cita starpā tas bija aprīkots ar piedziņas vārpstu ar kardānsavienojumu. Tas bija moderns risinājums, salīdzinot ar tolaik plaši izmantoto piedziņas ķēdi. Automašīnu darbināja viena cilindra, ar gaisu dzesēts 450 cm3 dzinējs ar 2,7 ZS jaudu, kas “Type B” ļāva sasniegt iespaidīgu ātrumu – 45 km/h. Arī automašīnas svars bija ievērības cienīgs – 360 kg.
