Vientuļos jaunā robežpunkta būvniecība un aprīkošana izmaksāja 17 miljonus eiro, ieskaitot atsevišķu ēku, kas aprīkota ar kravas automašīnu skeneri, kam iztērēti 2,36 miljoni. Ja skeneris atklāj ko aizdomīgu, šo auto iedzen īpašā angārā papildus pārbaudēm. Tomēr, lai arī Vientuļi ir tehniski modernākais robežpunkts, tā aprīkojums netiek izmantots tādā apjomā, kādā paredzēts.
Krievijas puses slikto ceļu un tiltu dēļ robežu šķērso tikai vieglās mašīnas. Braucēji galvenokārt ir vietējie, kuri Krievijā iepērk pārtiku un degvielu. Vientuļos oktobrī dienā vidēji robežu abos virzienos šķērsoja ap 250 vai arī mazāk auto, lai arī robežpunkts būvēts krietni lielākam automašīnu skaitam.
To, ka pie Vientuļiem Krievijas pusē ir problēmas ar ceļiem un tiltiem Latvija zinājusi visu laiku, kamēr gatavots Vientuļu projekts, sludināti iepirkumi, veikti apjomīgi būvdarbi un iepirktas iekārtas. "Nekā Personīga" rīcībā ir pagājušā gada martā Krievijas robežas dienesta atrakstīta vēstule Finanšu ministrijai, ka viņiem kā arī vietējai pašvaldībai, naudas ceļiem un tiltiem nav.
"Protams, ka šī situācija mūs pilnībā neapmierina. Tāpēc šo jautājumu turpinām uzturēt mūsu starpvaldību komisijas darbā. Ir sūtītas arī vairākas notas, atgādinājumi Krievijas pusei. Esam šo jautājumu uzrunājuši Pleskavas gubernatora vizītes laikā Rīgā šī gada sākumā.
Pagaidām lielu virzību mēs neredzam," saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Statistika liecina, ka jauno Vientuļu punktu kopš atvēršanas aprīlī šķērsojušas vairāk nekā 56 000 automašīnu, mēnesī vidēji 7 - 8 tūkstoši, kamēr caur noslogoto Terehovas robežpunktu mēnesī izbrauc līdz 45 000 auto. No aprīļa līdz oktobrim šo robežpunktu šķērsojuši vairāk nekā 292 000 mašīnu, no tām 152 tūkstoši bijuši kravas auto, kuru pārbaude prasa krietni vairāk laika un darba.
Terehovā iepriekšējais mobilais skeneris nedarbojās vairāk nekā divus gadus, līdz to norakstīja. Kad Silenes robežpunktā uzstādīja jauno stacionāro skeneri, veco pārveda uz Terehovu, bet arī tas kopš pārvietošanas šī gada 20. aprīlī tehnisku problēmu dēļ nav darbojies 71 dienu. Muita šobrīd rēķina, vai vispār ir jēga to remontēt, jo nākamgad varētu būt gatavs par 2,57 miljoniem eiro būvētais stacionārais skeneris, līdzīgs kā Vientuļos.
Kā noskaidroja "Nekā Personīga", Latvijas pusē neviens no atbildīgajiem nav gribējis grozīt projektu un Vientuļiem paredzēto naudu no valsts budžeta un Eiropas novirzīt, piemēram, ātrākai Terehovas punkta sakārtošanai. "Es esmu lūgusi VID vadītājas p.i. Pelēkās kundzi iedziļināties un sniegt priekšlikumu vai tiešām nav iespējams no Vientuļiem kādu daļu finansējuma pārnest uz citiem objektiem, kur tas tiešām būtu svarīgāk. Pirmā reakcija bija, ka darbi ir iesākti un tie ir jāpabeidz. Tā kā es gaidu, vai ir kāda lielāka elastība," raidījumam teica finanšu ministre Dana Reizniece Ozola.
"Es domāju, ka tas nav jautājums Iekšlietu ministrijai, jo visi ieguldījumi, ko ir veikuši, ir "Valsts Nekustamie īpašumi" (VNĪ), kas visu būvniecību veikusi. Mēs esam definējuši prasības, kam pēc robežsardzes vajadzībām tur ir jābūt," norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone.
"Mēs izpildām darbus. Ja ir pieprasījums aprīkot muitas punktus ar x, y vai z iekārtām, tiek pieprasīts finansējums pamatojoties uz tiem tehniskajiem datiem, kurus mums iesniedz," raidījumam skaidroja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi, kas gatavo plānus krāpnieku un noziedznieku noķeršanai, tajā skaitā pierobežā, vada ministru prezidents. Kā "Nekā Personīga" paskaidroja Māra Kučinska birojā, arī šajā padomē neviens nereizi neesot izvirzījis jautājumu par iespēju netērēt Vientuļos tik daudz naudas un laika, bet resursus atvēlēt, lai pēc iespējas ātrāk sakārtotu citus svarīgākos robežpunktus.
