Latvijā ir vairāki reģioni, kuros statistiski daudz biežāk kā citā Latvijas teritorijā, tiek izraisīti negadījumi ar neapdrošinātu transportlīdzekli. Arī pērn jau tradicionāli, bez iegādātas un spēkā esošas OCTA, ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) visvairāk notikuši – Rēzeknes rajonā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2014. gadu.
Tikmēr pirmo reizi Latgales reģionam šajā topā pievienojies arī Ventspils rajons, kur pērn autovadītāji procentuāli ļoti bieži izraisījuši CSNg ar neapdrošinātu transportlīdzekli. Dati par notikušajiem CSNg apkopoti, novadu datus apvienojot atbilstoši vēsturiskajam administratīvi teritoriālajam sadalījumam, t.i., rajonos.
LTAB apkopotā informācija par Latvijas rajoniem, kuros visbiežāk tiek izraisīti CSNg bez OCTA, liecina, ka Latgales reģions kārtējo reizi ierindojies topa augšdaļā. "Lai arī pēc LTAB datiem kopumā neapdrošināto autoīpašnieku skaits Latvijā pērn bija 1-2% robežās, tomēr situācija atsevišķos rajonos, sevišķi Latgalē, joprojām ir ļoti nopietna. Turklāt tāda tā saglabājas jau vairāku gadu garumā," informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Latvijā ir reģioni, kuros neapdrošināti transportlīdzekļu īpašnieki vai vadītāji divas un vairāk reizes biežāk izraisa avārijas nekā vidēji citās Latvijas vietās. "Salīdzinājumam – 2012. gadā visbiežāk bez OCTA CSNg tika izraisīti Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas rajonos, bet 2013. gadā – Rēzeknes, Krāslavas un Jēkabpils rajonos. Pērn nemainīgi pirmajā vietā esošajam Rēzeknes rajonam, pievienojušies arī Balvu un Ventspils rajoni," stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.
"Latgales reģions diemžēl joprojām ieņem šī nepatīkamā topa pirmās vietas. Gadu griezumā bīstamākie rajoni mainās, taču faktiski tajos visos neapdrošināto transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars nekrīt. Mūsuprāt, šim reģionam būtu jāpievērš daudz lielāka atbildīgo dienestu uzmanība, un esošā problēma beidzot jārisina," uzskata Stengrevics.
Iespējams, ka daudzi no tiem autoīpašniekiem, kuri neapdrošina savu civiltiesisko atbildību, cer ietaupīt līdzekļus, nesaprotot, ka tādējādi riskē uzlikt sev lielu finansiālo slogu. Ja CSNg ir izraisīts ar neapdrošinātu spēkratu, cietušajiem radītie zaudējumi tiks segti no Garantijas fonda, taču pēcāk zaudējuma summa regresa kārtībā tiks piedzīta no CSNg izraisītāja – neapdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja.
Piemēram, par 2006. gadā Īrijā notikušu CSNg, kur vainīgais autovadītājs bija Latvijas valstspiederīgais bez OCTA, šobrīd pieņemti lēmumi par izmaksu no Garantijas fonda 460 tūkstošu eiro apmērā, bet kopējā novērtētā zaudējuma summa sastāda vairāk nekā 612 tūkstošus eiro. Savukārt par tajā pat gadā Latvijā izraisītu CSNg, pieņemti lēmumi par izmaksu no Garantijas fonda 48,5 tūkstoši eiro, bet kopējā zaudējumu summa aprēķināta par vairāk nekā 237 tūkstošiem eiro.
Saskaņā ar LTAB datiem 2014. gadā notikuši 331 CSNg, kuri izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA.
