"Latvijā gan policija, gan apdrošinātāji, gan tiesas ņem vērā visus šos video ierakstus," mierina Oskars Irbītis, Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais tiesu eksperts.
"Valsts nodeva ir jāmaksā par personas datu apstrādi, kura saskaņā ar likumu būtu jāreģistrē, ja tiek veikta video novērošana, saglabājot ierakstus. Ja cilvēks veic video novērošanu, piemēram, ceļu satiksmē esošajā automašīnā – transportlīdzeklī atrodas videoreģistrators, un tas pastāvīgi visu laiku filmē –, viņam būtu jāreģistrē apstrāde, proti, process, kas tiek veikts ar šo konkrēto videoreģistratoru vai videokameru," informē Olga Graudiņa, Datu valsts inspekcijas pārstāve.
"Ja kāds ir nofilmējis negadījumu vai avārijā iesaistītajā automobilī ir bijis uzstādīts videoreģistrators, tad visi šie ieraksti ir kā pierādījums un ir izmantojami jebkurā instancē. Nav tā, ka kāda instance teiktu "nē, šo mēs neņemam pretī". Faktiski visi šie materiāli ir pierādījumi," norāda tiesu eksperts Irbītis.
"Valsts nodeva ir vienreizējs maksājums līdz brīdim, ja gadījumā pārzinim – attiecīgi personai, kura veic personas datu apstrādi – būtu jāveic izmaiņas, kas ir likumā noteiktas. Reģistrē tieši apstrādi, bet reģistrē to persona. Līdz ar to reģistrā parādās gan persona, gan arī tas mērķis, kam to apstrādi veic, piemēram, noziedzīgu nodarījumu novēršanai vai pierādījumu iegūšanai," precizē Datu valsts inspekcijas pārstāve.
"Reģistrācijas iesniegumā ir vienkārši jānorāda transportlīdzeklī esošais videoreģistrators. Tādā gadījumā, ja mainās automašīna, personai nav jānāk vēlreiz reģistrēties," norāda Graudiņa.
"Ja gribam būt mobilie reportieri, tad rēķināmies, ka kāds var pret mums vērsties ar pretenzijām, ka mēs trešās personas intereses izliekam publiskā vidē. Kamēr tas skar tiesas, policiju un apdrošinātājus –, kas ir izņēmuma gadījums, – tikmēr viss ir kārtībā. Legāls pasākums," rezumē tiesu eksperts Irbītis.
