Vēl spožāku šovu par godu "Volvo", kas zviedru zīmolam nodrošināja vietu sportisko kupeju ražotāju klubā, nevarētu iedomāties. Zviedra Pelles Petersona projektētais "Volvo P1800", būdams jau toreiz sērijveida ražošanai tuvs prototips, 1960. gada janvārī Briseles autošovā kļuva par zvaigzni un publikas mīluli. Pasaules mēroga pārdošanas panākumus "Volvo P1800" nodrošināja gan inovatīvās drošības tehnoloģijas, gan arī vienlīdz jaudīgie un izturīgie "Volvo P120 Amazon" dzinēji.
"Volvo P1800" bija tikpat iekārojams kā itāliešu "gran turismo", bet harizmātiskāks nekā britu kulta sporta automašīnas. Tieši šīs īpašības padarīja "Volvo P1800" par visiespaidīgāko Zviedrijas sporta kupeju un zīmola ikonu ar neparastu karjeru, kas beidzās vien pagājušā gadsimta 70. gados.
Jaunās paaudzes zviedru dizainers Pelle Petersons sāka projektēt "Volvo P1800" 1957. gadā Frua itāliešu dizaina darbnīcās, izveidojot tam laikam raksturīgās spuras automobiļa aizmugurē kā atsauci uz toreiz aizsākušos raķešu tehnoloģiju laikmetu, bet galveno uzsvaru tomēr liekot uz itāliešu "gran turismo" nemainīgi skaisto eleganci.
Ikoniskā un drošā sporta kupeja – globālais "Volvo" vēstnesis
Jau kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem "Volvo" piedāvāja šasijas ekskluzīvo kupeju virsbūvju uzstādīšanai uz fizelāžas. Ar "Volvo P1800" tika atšķirta jauna lapa Zviedrijas ražotāja vēstures grāmatā, jo šai sporta kupejai vajadzēja iekarot jaunus tirgus, un jo īpaši – Ziemeļamerikā un Āzijā.
Globāla mēroga ambīcijas, kurām starptautiskie "Volvo P1800" ražošanas procesi sākotnēji bija piemēroti. Un tā Itālijā projektētās kupejas ar pārbaudītajām zviedru tehnoloģijām un Skotijā presēto virsbūvi no 1961. gada montēja angļu sporta automobiļu speciālists – uzņēmums "Jensen Motors".
Neskatoties uz to, jau pašos pirmsākumos bija jāpārvar šķēršļi, jo angļu ražotājs sportiskāko "Volvo" ražoja tik neapmierinošā kvalitātē, ka jau pirmie 250 automobiļi pirms piegādes uz Gēteborgu uzlabojumu veikšanai vispirms bija jānosūta uz ražošanas cehiem. Šī problēma pilnībā tika atrisināta tikai 1963. gadā, kad visa "gran turismo" ražošana pilnībā tika pārcelta uz "Lundby" rūpnīcu Zviedrijā.
Kopš tā laika par "Volvo 1800 S" ("S" nozīmēja "Sverige" (Zviedrija)) nodēvētā un līdz 96 ZS palielinātās jaudas sportiskā automobiļa pārdošana visā pasaulē sākās pa īstam. Sprinta distanci no 0 km/h līdz 100 km/h "zviedrs" pieveica vien 12,1 sekundē, kas bija nepārspēts rezultāts, un tādu varēja sasniegt tikai sportiskie automobiļi un ārkārtīgi jaudīgi limuzīni.
Tālredzīga bija arī ātrā "Volvo" drošības koncepcija, kas bija pasaulē pirmā sporta kupeja, sērijveidā aprīkota ar drošības jostām visiem četriem pasažieriem. "Volvo" demonstrēja šīs pasažieru noturēšanas sistēmas stabilitāti jau 1961. gadā Hamburgas ostā notikušajā šovā. Tur virs ostas iekārtas, nostiprināts pie celtņa, gaisā šūpojās "Volvo P1800", kuru noturēja tikai trīspunktu stiprinājuma drošības jostas.
Runājot arī par kravas drošības un stiprinājumu tēmu, "sportistam" te pieder arī pamatlicēja loma, jo sākotnēji bagāžas nodalījumā iebūvētās ādas jostas spēja droši noturēt pat smagās golfa somas.
Filmu zvaigzne, kas kalpo pat Viņa Majestātei
Tieši tā episkās formas ar iegareno motora pārsegu un dinamisko siluetu ļāva temperamentīgajam "Volvo" izskatīties tik stilīgam. Tieši tāpēc Anglijas televīzijas detektīvseriāla "The Saint" producenti par britu aktiera Rodžera Mūra atveidotā galvenā varoņa Simona Templāra dienesta automobili izvēlējās tieši "Volvo 1800 S".
Mūrs, kas bija pazīstams arī no Džeimsa Bonda filmām, bija tik ļoti pārliecināts par sporta kupejas īpašībām, ka pat savās privātajās darīšanās devās ar sniegbalto "Volvo 1800 S". Tāpat rīkojās arī Zviedrijas karalis Karls XVI. Gustafs jau kopš savas 18. dzimšanas dienas vienu aiz otras vadīja vairākas sportiskās kupejas.
Turklāt par zviedru sporta kupejas vēstures neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvis sarkanais "Volvo 1800 S", kuru amerikānis Irvs Gordons iegādājās 1966. gadā un ar kuru viņš 2013. gadā bija pārsniedzis jau trīs miljonu jūdžu (4,827 mlj. kilometru) nobraukumu. Tas ir visu laiku rekords, kas ir iekļauts Ginesa pasaules rekordu grāmatā.
Iespaidīgie konceptauto un ikoniskais "shooting-brake" dizains
Regulāri veiktās, nelielās modeļa dizaina modernizācijas bija pietiekamas, lai gadu desmitiem spētu uzturēt svaigu 1957. gadā projektētā "Volvo P1800" vizuālo tēlu. Šādas modernizācijas ietvaros 1964. gadā tika izlīdzināts bufera dizains, aizstājot sākotnēji govs raga formā veidotos lokus, kā arī regulāri tika modernizētas radiatora restes.
Virsbūvju ražotāji "Volvoville" no ASV būvēja kārotos kabrioletus nelielās sērijās; bet tādi titulēti itāliešu dizaineri kā Fissore vai Coggiola sniedza "fastback" pētījumus. Sensacionālu sporta kupejas attīstību "Volvo" uzsāka 1971. gadā: "Volvo 1800 ES" ir uzskatāms par visu mūsdienu "shooting-brake" dizainu priekšteci.
Savu lielo aizmugures stikla durvju dēļ šis sportiskais universālis, kas projektēts, veidojot elpu aizraujošas līnijas, Vācijā kļuva slavens ar nosaukumu "Sniegbaltītes zārks".
1972. gadā pēdējais kupeja – "Volvo 1800 E" – noripoja no konveijera lentes, bet gadu vēlāk "Volvo 1800 ES" atvadījās pavisam. Kopumā tika uzbūvēti 47 855 sportiskie zviedru automobiļi, tai skaitā – 39 778 kupejas. Kopš tā laika "Volvo P1800" demonstrē savu nemirstību uz klasiskās skatuves, bet sava izteiktā stila ietekmi atstājis arī uz pašpārliecināto jaunākās paaudzes "Volvo", piemēram, 2013. gada kupeju – "Volvo Concept".
