Foto: Publicitātes foto
Latvijā katrs ceturtais iedzīvotājs ikdienā smēķē tabakas izstrādājumus, liecina ES izdots apskats "Attitudes of Europeans towards tobacco and electronic cigarettes, special Eurobarometer 458". Smēķēšanas jomā Latvijai priekšā ir tikai Bulgārija, Grieķija, Horvātija. Bet līdzīgā līmenī esam ar Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Austriju, Kipru, Slovēniju un Spāniju. Interesanti, ka vismazāk to dara Zviedrijā, Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē.

Vēlme atmest smēķēšanu ir, bet izdarīt var tikai retais

Slimību profilakses un kontroles centra veiktajā pētījumā "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums" (2018.gads) secināts, ka 48% smēķējošo vīriešu un 42% smēķējošo sieviešu atzīst, ka vēlētos atmest smēķēšanu un tikai 2% to spējuši izdarīt pēdējā gada laikā. Vēlme atmest ir, bet to izdarīt ir grūti. Būtiskākie faktori, kas ietekmē smēķēšanas atmešanu, ir nikotīna atkarības pakāpe, vecums, motivācijas pakāpe, kā arī psihoemocionālais stāvoklis.

Tomēr Bezdūmu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Druva atzīst, ka smēķēšana, salīdzinot ar 20 gadu periodu, ir ļoti mainījusies. Viena no tendencēm - cigarešu smēķētāji izvēlas alternatīvas. "Ja cilvēks ir atkarīgs no nikotīna, tad viņš biežāk cenšas aizstāt cigarešu atkarību ar mazāk kaitīgiem alternatīviem produktiem, kas arī apkārtējiem nerada pasīvās smēķēšanas kaitējumu. Populārākās alternatīvas šobrīd ir elektroniskās cigaretes un nikotīna spilventiņi. Ja skatāmies ārvalstu praksi, tad Anglija elektroniskās cigaretes ir atzinusi par daudz mazāk kaitīgām, salīdzinot ar tabakas produktu lietošanu. Savukārt nikotīna spilventiņi nākuši no Zviedrijas prakses, kur ir ļoti, ļoti maz cigarešu smēķētāju, jo tur vairāk iedzīvotāji izvēlas lietot nikotīna spilventiņus, kas apkārtējiem ir neitrāls - neizdala dūmus un kancorgēnas vielas," stāsta Bezdūmu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Druva.

Ar maziem solīšiem uz pasauli bez smēķēšanas atkarības

Latvijas Universitātes profesore Dr.sc.soc. Aija Zobena ir veikusi smēķētāju uzvedības pētījumus. Saistībā ar smēķēšanu un tās alternatīviem produktiem mēs nevaram lietot vārdu "veselīgāks", bet gan "mazāk kaitīgs". Smēķētājiem vairs nav ilūziju, ka smēķēšanai nav ietekmes uz veselību, bet cilvēki, kas gadiem ilgi ir smēķējuši viņi nav gatavi atteikties no saviem paradumiem. Viņi lieto apzīmējumus "tā ir mana bauda", "tā ir mana atkarība".

Šī ietekme uz veselību ir pietiekami rūpīgi izpētīta, lai katrs smēķētājs zinātu par blakus efektiem un apzinātos to ietekmi uz savu dzīves kvalitāti. Nikotīns ir ļoti spēcīga atkarību izraisoša viela. "Ja runājam par visiem šiem tabakas produktiem, tad nostāja ir skaidra – nākotne bez tabakas un bez nikotīna, bet tā nākotne nevar iestāties rīt," norāda pētniece Aija Zobena. Viņa norāda, ka šī stratēģija "sabiedrība bez smēķētājiem" jau tika iezīmēta pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. "Mēs nevaram pasaulē, kurā ir miljards smēķētāju, pateikt "viss, rītdien dzīvosim pilnīgi bez smēķēšanas". Smēķēšana kā atkarība kopumā nav nekas labs – to mēs visi saprotam, bet mēs ejam maziem solīšiem uz pasauli, kurā tā visa nav," turpina Aija Zobena.

Atkarība no cigaretēm ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem, ko visbiežāk rada onkoloģiskas saslimšanas un citas slimības. Bezdūmu nozares asociācija kopā ar ekspertiem rīkoja diskusiju "Kā valsts var mazināt sabiedrības atkarību no cigaretēm", lai runātu par līdzšinejām tendencēm un rezultātiem un aplūkotu ārvalstu praksi. Visu diskusiju var noskatīties šeit

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!