"Skandināvijas pieredze, it īpaši Zviedrijas, ir, ka bezdūmu produkti ir vairāk nekā 200 gadus. Tur ap 20.gadsimta 70.gadiem viss notika dabīgā ceļā – klasiskās cigaretes nomainīja dažādi bezdūmu produkti. Tagad var redzēt rezultātu – šobrīd 16 un plus gadu vecumā, kad tiek galvenokārt uzsākta smēķēšana, to dara tikai 3% jauniešu. Tas nozīmē, ka pēc trīsdesmit četrdesmit gadiem klasisko cigarešu vairs nebūs, jo jaunai paaudzei tas vairs nav saistoši," norāda Ervīns Isajevs, Bezdūmu nozares asociācijas pārstāvis.
Asociācijas pārstāvis norāda, ka Latvijā Veselības ministrijas ierēdņi iet vieglāko ceļu – aizliegšanas: "Šobrīd atbildīgā komisija Saeimā virza noteikumus, kas nosaka aizliegt produktus, kuru saturā nikotīna līmenis pārsniedz 4 mg, kā rezultātā tas liek pārskatīt plānus šiem produktiem būt šajā Latvijas tirgū. Rezultātā smēķētājiem nebūs alternatīvas. Lielbritānijā iet pretējo ceļu – veselības institūcijas ver vaļā veikalus ar alternatīviem produktiem, lai tādā veidā samazinātu smēķētāju skaitu."
"Kad ministrijas veido savstarpējas plānošanas dokumentus, tie neveido horizontālā līmenī sadarbību. Manā skatījumā iztrūkst normālas, kompetentas sadarbības starp resoriem, jo diemžēl notiek politiskas diskusijas. Kā apkarot cigarešu atkarību? Viens slānis ir sabiedrības un bērnu informēšana par vielām, kas izraisa atkarības, lai novērstu to lietošanu. To vajadzētu darīt Labklājības ministrijai, jo tie ir bērni," atzīst Ļubova Švecova, Saeimas deputāte.
SKDS pētījums parāda, ka sabiedrības uztvere mainās – cigarešu lietošanas paradumi mainās, lietotājiem svarīgi, lai nodarītu mazāku kaitējumu citiem. Deputāte Švecova atturējās vērtēt atbildīgās Saeimas apakškomisijas vadītāja Orlova priekšlikumu, raksturojot to, iespējams, par pārāk radikālu sabiedrībai. Viņas skatījumā Veselības ministrijai būtu jāizvēlas izsvērtu un kompleksu pieeju problēmas risināšanā. Pretējā gadījumā ar aizliegumiem var veicināt, ka pieaugs citas atkarības un daudz bīstamākas, piemēram, atkarība no narkotiskajām vielām: "Mums šobrīd pieaug neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits no saindēšanās no narkotiskajām vielām. Mums ir briesmīga situācija, ka skolas aicina policiju ar suņiem, lai atrastu narkotiskās vielas. Tāpēc ir svarīgi atrast maigāku un drošāku veidu, kā cilvēkiem atteikties no klasiskajām cigaretēm, lai neveicinātu citu, bīstamāku atkarību palielināšanos."
Drīzāk pozitīvi Saeimas apakškomisijas vadītāja Vitālija Orlova priekšlikumu vērtē kustības "Latvijas Bērni bez cigaretēm" aizsācēja Iveta Ziemele. Viņa norāda, ka svarīgi ir iet drosmīgu ceļu, lai nepieļautu, ka bērni iegādājas cigaretes. Arī viņa piekrīt deputātes Švecovas uzskatam, ka ir svarīgi skatīties, lai viens aizliegums neveicinātu daudz bīstamāku atkarību veidošanos. Tam ir jābūt kopsolī.
Atkarība no cigaretēm ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem, ko visbiežāk rada onkoloģiskas saslimšanas un citas slimības. Nesen izveidotā bērnu vecāku kustība "Latvijas bērni bez cigaretēm" kopā ar ekspertiem rīkoja diskusiju "Sabiedrība vai cigaretes: kāda ir Latvijas izvēle?", lai turpinātu spriest par to, kā samazināt Latvijā atkarību no cigaretēm. Visu diskusiju var noskatīties šeit.