Kāda ir citu valstu prakse smēķēšanas atkarības mazināšanā?
Foto: Publicitātes foto

Regulējumam, kas tiek pieņemts Latvijā attiecībā uz alternatīviem smēķēšanas produktiem, ir jābūt līdzīgam kā citviet Eiropas Savienībā. Viens piemērs ir Igaunija ar elektronisko cigarešu regulējumu. Tā bija viena no pirmajām valstīm, kas nolēma piemērot ļoti augstu akcīzes nodokli un stingru regulējumu, aizliedzot to lietošanu ar garšām. Rezultāts pārsteidza valsts politikas veidotājus, jo parādījās ļoti liels, nekontrolēts nelegālās aprites produktu tirgus. Cilvēki turpināja lietot to, ko iepriekš lietojuši, bet to nepirka Igaunijā, bet pirka nelegālajā tirgū vai internetā. Saprotot, ka tas nestrādā, tagad Igaunijas parlaments pakāpeniski aizliegumus līdzsvaro.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bezdūmu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Druva atzīst, ka aizliegumi alternatīviem produktiem nedod labu rezultātu: "Pieņemot likumus, mēs domājam 20 gadus vecā pagātnē, ka mēs esam maza slēgta valstiņa, un kā mēs te nolemsim, tā arī būs. Mēs nesaprotam to, kādā laikmetā mēs šobrīd dzīvojam. Mēs varam brīvi internetā pasūtīt visu, ko gribam, un to pievedīs līdz mājām. Veidojot likumdošanu alternatīvajiem un mazāk kaitīgajiem produktiem kā nikotīna spilventiņi, elektroniskās cigaretes, mēs brīžiem mēģinam atrast stingrākos regulējumus, bet neskatamies kopainu Eiropas Savienības robežās. Ja citā Eiropas Savienības valstī būs brīvi pieejami šie produkti, lētāki, tad nevienam Latvijā nebūs problēmu dabūt Latvijā aizliegtu produktu."

Saeimas deputāte Ļubova Švecova: "Runājot par valsts nodokļu politiku, tai kopumā ir jābūt konkurētspējīgai, tai jāspēj operatīvi reaģēt uz notikumiem kaimiņvalstīs. Brīvais tirgus ir kā savienotais trauks – ja kaut kur samazinās pirkšanas apjomi, tad kaut kur citur pieaugs. Gadījumā ar Igaunijas un Latvijas valdību spēli ar alkoholu mēs ļoti spilgti to redzējām."

Latvijas Universitātes profesore Dr.sc.soc.Aija Zobena atzīst, ka lietotāju aptaujās atklājas, ka tie, kas ir atkarīgi no smēķēšanas, maz ticams, ka varētu atteikties no tās – viņi ir gatavi turpināt iegādāties, neatkarīgi, cik tas maksās un kur to varēs iegādāties. Pētniece arī norāda, ka ierobežojumiem ir jāiet roku rokā ar rezultātu un mērķi samazināt smēkētājus: "Lielbritānijā ir tabakas produktu ierobežojumu stratēģija, kas paredz diferencētu pieeju produktu grupām un mērķiem. Piemēram, cilvēki, kas nesmēķē, veidot viņiem vidi, lai arī viņi nesāktu smēķēt. Vai piemēram, atbalsts grūtniecēm, lai viņas pēc iespējas ātrāk beigtu smēķēt. Kāds mums ir atbalsts smēķēšanas izbeigšanai?"

Latvijas likumdevējiem vēl daudz izaicinājumu priekšā, veidojot saprātīgu regulējuma politiku alternatīvajiem produktiem, kas nevis veicinātu pelēkā tirgus attīstību un pirkšanu ārvalstu interneta veikalos, bet gan mērķtiecīgi mazinātu lietotāju skaitu.

Atkarība no cigaretēm ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem, ko visbiežāk rada onkoloģiskas saslimšanas un citas slimības. Bezdūmu nozares asociācija kopā ar ekspertiem rīkoja diskusiju "Kā valsts var mazināt sabiedrības atkarību no cigaretēm", lai runātu par līdzšinējām tendencēm un rezultātiem un aplūkotu ārvalstu praksi. Visu diskusiju var noskatīties šeit.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form