Foto: Shutterstock

Apsārtušas acis, tās neganti niez un asaro, sajūta, ka acis grauž vai tajās iekļuvis kāds svešķermenis, un nereti arī plakstiņi uztūkst – tik nepatīkamas sajūtas var piemeklēt gan pieaugušo, gan bērnu, ja piezadzies acu gļotādas iekaisums jeb konjunktivīts. Šī slimība parasti sākas pēkšņi – ilgst no divām trim dienām līdz aptuveni divām nedēļām. Biežāk iekaisuma process sākas vienā acī, pēc tam attīstās otrā. Un jāatceras, ka konjuktivīts atsevišķos gadījumos, atkarībā no slimības ierosinātāja, ir lipīgs – uz darbu vai bērnudārzu, vai skolu iet nedrīkst.

Iekaisumu var izraisīt vīrusu un bakteriālas infekcijas, alerģiskas reakcijas vai kairinošu vielu iedarbība, stāsta ārsti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas veidotajā vietnē "Vesela pasaule".

Visbiežākais vīrusu konjunktivīta ierosinātājs ir adenovīrusu grupas vīrusi. Šis slimības veids ir lipīgs, to pārnēsā ar rokām, saskaroties ar asaru šķidrumu vai sadzīves priekšmetiem.

Bakteriāla konjunktivīta attīstību izraisa baktērijas (visbiežākie ierosinātāji – Staphylococcus epidermidis, Streptococcus). Baktērijas var atrasties augšējos elpceļos vai uz ādas, kā arī iekļūt organismā no infekcijas nesēja – cilvēka, kas slimo ar konjunktivītu.

Savukārt alerģisku konjunktivītu var izraisīt jebkuras vielas ietekme uz acīm, kas izsauc alerģisku reakciju. Biežākie alerģiska konjunktivīta izraisītāji ir ziedputekšņi, putekļu ērcītes u.c.

Kā ārstēt un mazināt simptomus

Konjunktivīta diagnozi ārsts nosaka pēc pacienta apskates. Kā ieteica Slimību profilakses un kontroles centrā, ar minētajiem simptomiem pacientam jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš vai nu pats noteiks diagnozi un ārstēšanu, vai arī nosūtīs pie speciālista.

Latvijas Amerikas acu centrā (LAAC) norāda, – konjunktivīta diagnozi nosaka tikai klīniski. Ārstēšana tiek uzsākta bez īpašas bakterioloģiskas vai virusoloģiskas izmeklēšanas. Taču, ja akūts konjunktivīts nepadodas klasiskajām ārstēšanas metodēm, nepieciešams izdarīt papildus izmeklējumus, lai precizētu slimības ierosinātāju. Nesavlaicīgi un nepareizi ārstēti akūti konjunktivīti mēdz pāriet hroniskās formās un gadiem nomocīt pacientu un ārstu. Atsevišķos gadījumos procesā iesaistītā radzene un dziļākie acs ābola apvalki, radot redzes pasliktināšanos.

Parādoties akūta konjunktivīta simptomiem, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, lai precizētu diagnozi un nozīmētu ārstēšanu – parasti dezinficējošus pilienus vai ziedes. Pacientam jāņem vērā, ka bieži vien, neraugoties uz uzsākto terapiju, slimība iet savu gaitu un otrajā un trešajā slimības dienā simptomi ir izteiktāki, nekā pirmajā. Terapija jāmaina un jāveic papildus izmeklējumi, ja nozīmētie medikamenti nedod uzlabošanos pēc trim četrām dienām.

Bakteriālas un virusālas dabas konjunktivītu gadījumos ļoti svarīgi ir ievērot režīmu, lai neinficētu apkārtējos cilvēkus. Svarīgākie personiskās higiēnas noteikumi:

  • ar nemazgātām rokām nepieskarties acīm;

  • pēc acu aizskaršanas rokas obligāti jāmazgā;

  • regulāri jāvēdina telpas;

  • regulāri jāveic telpu uzkopšana, īpaši akcentējot durvju rokturu un krēslu atzveltņu tīrīšanu;

  • aci nedrīkst aizsiet, jo mikrobi siltā, mitrā un noslēgtā vidē vairojas aktīvāk;

  • izdalījumi no acs regulāri jānotīra vai nu ar novārītā ūdenī vai stiprā tējas uzlējumā samitrinātu tamponu.

Alerģiskais konjunktivīts jeb "rozā acs"

Alerģiskais konjunktivīts ir viens no visbiežāk sastopamajiem konjunktivīta veidiem, kas tiek ārstēts gan bērniem, gan pieaugušajiem. Bieži to sauc par "rozā aci". Acs konjunktīva pārklāj acs ābola priekšējo daļu un plakstiņu iekšpusi, uzturot tās mitras. "Pink eye" jeb rozā acs alerģiska konjunktivīta gadījumā raksturīgākās sūdzības ir niezošas acis, plakstiņu pietūkums, asarošana, fotofobija, ūdeņaini vai gļotaini izdalījumi un svešķermeņa sajūta. Nieze ir tipiskākais acu alerģijas simptoms, ar kuru saskaras vairāk nekā 75 procenti alerģiskā konjunktivīta pacientu. Alerģiskais konjunktivīts nav lipīgs.

Alergēni, kas izraisa konjunktivītu, var atrasties gan iekštelpās, gan arī ārpus telpām. Mājas putekļi, putekļu ērcītes, mājdzīvnieku spalvas un blaugznas ir visizplatītākie iekštelpu alergēni. Iekštelpu alergēni var radīt simptomus visa gada garumā, kā rezultātā rodas pastāvīgais alerģiskais konjunktivīts. Visbiežāk sastopamie ārā esošie alergēni ir zāle, koki un nezāļu ziedputekšņi. Cilvēki, kuri ir jutīgi pret šiem alergēniem, cieš no sezonāla alerģiska konjunktivīta, kas ir visizplatītākais acu alerģijas veids. Pelējuma sēnītes, medikamenti (tajā skaitā acu pilieni), kosmētika, pārtikas produkti, kukaiņu kodumi arī var radīt alerģiskas reakcijas cilvēka organismā. Cigarešu dūmi, smaržas un izplūdes gāzes var darboties kā kairinātāji, kas izraisa alerģiskus simptomus, vai arī var pasliktināt alerģisko reakciju, norāda speciālistu LAAC.

Kāda ir ārstēšana alerģiska konjunktivīta gadījumā? Praksē antihistamīna (mīksto šūnu stabilizatoru) lietošana kā uzturošā terapija, kuru turpina pulsa terapija ar lokāliem steroīdiem slimības paasinājumu laikā. Alerģiska konjunktīvīta ārstēšanā kortikosteroīdi ir efektīvi. Tomēr to blakusparādību profils (katarakta, glaukoma, herpes infekcija, radzenes izčūlojumi) padara par nepopulāru izvēli ilgtermiņā. Kortikosteroīdus drīkst izmantot tikai acu speciālista uzraudzībā.

Profilakse, kā neiedzīvoties konjuktivītā

  • Ieteicams vienmēr mazgāt rokas pirms un pēc pieskaršanās acīm;

  • Neberzēt acis;

  • Nelietot citu cilvēku spilvenus, dvieļus, kosmētikas piederumus;

  • Izvairīties no kontakta ar akūta konjunktivīta slimniekiem;

  • Pirms jaunu kosmētikas produktu lietošanas pārliecināties, vai tie neizraisa alerģiskas reakcijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!