Eirolīgas vadība jau izsenis sapņojusi par komandu no Londonas vai Parīzes, un nu šis sapnis piepildīts – "Paris Basketball" viņnedēļ triumfēja ULEB Eirokausā, tiekot pie ceļazīmes uz Eiropas prestižāko klubu turnīru nākamajā sezonā. Viens no uzvaras varoņiem bija Ventspilī karjeru sākušais Tīdžejs Šortss, taču ne mazāk būtisku lomu spēlēja parīziešu galvenais treneris Tomass Isalo. Viņa sasniegumi ir galvu reibinoši, taču viņš ir tikai redzamākā daļa no Somijas basketbola ejošākās eksportpreces – treneriem. Kāpēc viņi var, bet mēs – ne?
Latvijas vīru basketbola panākumi vēsturiski bijuši spožāki – savulaik pirmie Eiropas čempioni, arī vicečempioni, mūsdienās piecas medaļas jaunatnes čempionātos un kopš okupantu aizvākšanās no mūsu zemes – arī seši NBA spēlētāji. Somiem augstāk par sesto vietu Eiropā nav izdevies būt ne reizi, jaunatnes čempionātos medaļu tuvumā sanācis pabūt tikai B divīzijā, bet līdz pasaules labākajai līgai ticis divreiz mazāk spēlētāju. Arī spožāko zvaigžņu salīdzinājumā, objektīvi vērtējot, Kristaps Porziņģis tomēr ir augstākas raudzes meistars par Lauri Markanenu. Basketbola tiesnešu somiem netrūkst, bet Oļega Latiševa līmeņa arbitrs Somijā nav atrodams. Virspusēji skatoties – šķiet, ka latviešiem visos līmeņos jābūt priekšā somiem! Tomēr somu treneri regulāri tiek pie darba ārpus savas dzimtenes Eiropas labāko vietējo līgu komandās, kamēr mums, lai saskaitītu tos, kas vīru basketbolā strādājuši tik augsta līmeņa čempionātos kā galvenie treneri, pietiek ar vienas rokas pirkstiem. Kāda ir viņu atrastā panākumu atslēga?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
