Foto: AP/Scanpix/LETA

Nikaragva pirmdien vērsīsies ANO tiesā pret Vāciju, apsūdzot to par "genocīda veicināšanu", militāri un politiski atbalstot Izraēlas karadarbību Gazas joslā.

Nikaragva vērsusies Starptautiskajā tiesā pret Vāciju, pieprasot tiesnešiem noteikt tūlītējus pasākumus, lai apturētu Berlīni no ieroču un cita veida palīdzības piegādēm Izraēlai.

Vācijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Sebastiāns Fišers žurnālistiem pirms tiesas sēdes norādījis, ka Berlīne noraida visas Nikaragvas apsūdzības.

"Vācija nav pārkāpusi ne Genocīda konvenciju, ne starptautiskās humānās tiesības, un mēs to pilnībā apliecināsim Starptautiskajā tiesā," uzsvēra Fišers.

Pirmdien savus argumentus tiesai izklāstīs Nikaragva, bet otrdien gaidāma Vācijas atbilde.

43 lappušu iesniegumā tiesai Nikaragva apgalvo, ka Vācija pārkāpj 1948.gada ANO Konvenciju par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu, kas tika izstrādāta pēc holokausta.

Kā lasāms iesniegumā, Nikaragvas vērtējumā Vācija "veicina genocīda pastrādāšanu", jo sūta Izraēlai militāro aprīkojumu, ir pārtraukusi finansējumu ANO palestīniešu palīdzības organizācijai UNRWA, kā arī neizmanto savas "pašpasludinātās priviliģētās attiecības" ar Izraēlu, lai ietekmētu tās rīcību.

Nikaragva ir pieprasījusi tiesai noteikt piecus provizoriskos pasākumus, tai skaitā pieprasot Vācijai "nekavējoties apturēt militāro palīdzību Izraēlai.

Nikaragva arī pieprasa, lai Vācija atjauno UNRWA finansēšanu, ko Berlīne apturēja janvārī saistībā ar aizdomām, ka UNRWA darbinieki bijuši iesaistīti 7.oktobra slaktiņā Izraēlā, ko sarīkoja palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās".

Savā prasībā Nikaragva uzstāj, ka varētu saprast Vācijas vēlmi atbalstīt Izraēlas "samērīgu reakciju" uz teroristu uzbrukumu, tomēr "ar to nevar attaisnot rīcību, kas pārkāpj starptautiskās tiesības".

Vācijas ārlietu ministre Analēna Bērboka piektdien paziņoja, ka Izraēlai "vairs nav nekādu attaisnojumu" kavēt humānās palīdzības piegādes Gazas joslā.

Starptautiskā tiesa ir izveidota valstu savstarpējo strīdu risināšanai.

Atsevišķā lietā Dienvidāfrikas Republika apsūdzējusi Izraēlu par genocīdu Gazas joslā, ko Izraēla kategoriski noliedz.

Šajā lietā tiesa lika Izraēlai darīt visu, ko tā spēj, lai novērstu genocīda darbības. Nesen tiesa pastiprināja savu pozīciju un uzdeva Izraēlai paplašināt pieeju humānajai palīdzībai.

ANO tiesas spriedumi ir saistoši, tomēr trūkst mehānisma to izpildei. Piemēram, tā ir devusi rīkojumu Krievijai izbeigt iebrukumu Ukrainā, kas netiek pildīts.

Pagājušā gada 7.oktobrī "Hamās" sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja aptuveni 1160 cilvēkus, pamatā civilpersonas, un sagrāba apmēram 250 ķīlniekus.

Reaģējot uz 7.oktobra slaktiņu Izraēla paudusi apņēmību iznīcināt "Hamās" un uzsākusi plašu militāro operāciju Gazas joslā.

Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka karadarbības rezultātā Gazas joslā esot nogalināti vismaz 33 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamās". Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.

Jānorāda arī uz apstākli, ka ne visi bojāgājušie palestīnieši ir Izraēlas uguns upuri. Daudzus nogalina mērķi nesasniegušās raķetes, kuras teroristi raida uz Izraēlu. Saņemtas arī ziņas par gadījumiem, kad kaujinieki atklājuši uguni uz civilpersonām, kas nevēlas pakļauties teroristu prasībām un pildīt dzīvā vairoga lomu.

Bojāgājušo civilistu skaits nav nedz 30 000, nedz pat 20 000. Tas ir daudz mazāks, iepriekš norādījis Netanjahu, piebilstot, ka tajā pašā laikā esot likvidēti 13 000 teroristu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!