Fоtо: Publicitātes attēli

Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar "RB Rail" AS un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" ir apkopojusi līdz šim vērtētos variantus pilnvērtīgam Rīgas savienojumam ar "Rail Baltica" dzelzceļa trasi gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tai skaitā nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu, informē SM.

Piedāvātie priekšlikumi tiek virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) lēmuma pieņemšanai par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030. gadam.

Saskaņā ar kopuzņēmuma "RB Rail" AS veikto izmaksu-ieguvumu analīzi vislielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un RIX Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā galveno ieviešanas prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju. Vienlaikus rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem (daļējas kravu kustības nodrošināšanai) Rīgas posmos Upeslejas – Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija – RIX Rīgas lidosta.

SM plāno to paveikt līdz šī gada septembra beigām.

Izvērtējuma izstrādē ņemts vērā Eiropas Savienības (ES) transporta politikas tiesiskais regulējums, tostarp ES Padomē šī gada 13. jūnijā apstiprinātā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārskata regula, un "Rail Baltica" projekta īstenošanas saistošie dokumenti.

Latvijā, lai noteiktu "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas trasi un ar to saistīto infrastruktūru, 2014. - 2016. gadā tika veikta sākotnējā tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Balstoties uz IVN rezultātiem, noteikts "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas trases izvietojums Latvijas teritorijā, kas neparedz pilnvērtīgus kravu pārvadājumus caur Rīgu.

Līdzšinēji tehniskie risinājumi paredzēja attīstīt kravu apvedceļu caur Salaspili. Tomēr SM ieskatā izstrādāto risinājumu ir iespējams būtiski pilnveidot, to pārplānojot, aktīvi sadarbojoties "Rail Baltica" projekta ieviesējiem ar VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz).

Jau vēstīts, ka valdība konceptuāli atbalsta "Rail Baltica" integrāciju kopējā dzelzceļa saimniecībā. Sadarbībā ar LDz jau izstrādāts vienkāršots tehniskais risinājums abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam, kas ievērojami ļauj samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā līdz 2030.gadam.

Lai gan pilnvērtīga kravu plūsma caur Rīgu būtiski sadārdzinātu projekta kopējās izmaksas un pagarinātu ieviešanas termiņu Latvijā, secināts, ka saskaņā ar esošajiem projektu risinājumiem kravu novirzīšana caur Rīgu iespējama ar samazinātu kapacitāti līdz aptuveni 35% no nominālās jaudas. Šāds apjoms tehniski iespējams bez būtiskas teritoriālās pārplānošanas un inženierbūvju tvēruma paplašinājuma.

Tāpat analizēta pašreizējā situācija pamattrases posmā caur Rīgu un iespējamie varianti pirmās kārtas tvērumam. Saskaņā ar TEN-T pārskata regulu Rīga definēta kā vienīgais Latvijas pilsētas mezgls un dalībvalstīm ir pienākums līdz 2030. gada 31. decembrim attīstīt multimodālu pasažieru pārvadājumu mezglu tās teritorijā.

Papildus izvērtējumā secināts, ka lai paātrinātu "Rail Baltica" dzelzceļa savienojuma izveidošanu caur Igauniju, Latviju un Lietuvu līdz Polijas robežai, nepieciešams turpināt īstenot projekta aktivitātes atbilstoši pieejamajam finansējumam, balstoties uz šādiem pieņēmumiem par projekta apjomu: no Igaunijas robežas līdz Vangažiem divsliežu uzbērums, viens sliežu ceļš; no Lietuvas robežas līdz Iecavai divsliežu uzbērums, viens sliežu ceļš; no Iecavas līdz Misas trīsstūrim un no Misas trīsstūra līdz Lidostai RIX divsliežu uzbērums, divi sliežu ceļi; no Misas trīsstūra līdz Vangažiem (kravu apvedceļš) divsliežu uzbērums, viens sliežu ceļš.

Tāpat SM rosina valdībai atbalstīt "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas savienojumu arī ar Rīgas ostu, lai veicinātu ekonomiskā koridora attīstību. Iepriekš, plānojot projektu, savienojums ar ostu nebija paredzēts.

Izvērtējums veikts saskaņā ar MK 11. jūnija lēmumu, kas paredz satiksmes ministram līdz 2024. gada 1. jūlijam iesniegt to izskatīšanai MK. Ņemot vērā, ka "Rail Baltica" ir pārrobežu projekts, lēmums par 1. kārtas tvērumu ir skaņojams ar projekta partneriem, t.sk. arī ES un attiecīgi nostiprināms gan ES līmeņa Komisijas ieviešanas lēmuma, gan arī "Rail Baltica" Starpvalstu nolīguma grozījumos.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !