Foto: Publicitātes foto

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā identificējusi konkurences nepilnības AS "Rīgas siltums" Rīgas pilsētas Daugavas labā krasta siltumenerģijas iepirkumos, informē KP.

KP rosina pārskatīt pastāvošo Daugavas labā krasta siltumenerģijas iepirkuma modeli, pakāpeniski veicot kopējo tirgus atvēršanu un tādējādi izskaužot priekšrocību radīšanu vienam tirgus dalībniekam.

KP ierosināja tirgus uzraudzību, jo iestādē vairākkārt tika saņemti mazo neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju iesniegumi, kuros norādīta informācija par konkurences ierobežojumiem AS "Rīgas siltums" organizējot siltumenerģijas iknedēļas iepirkumus Rīgas pilsētas Daugavas labā krasta siltumenerģijas tirgū.

Šobrīd Rīgas pilsētas Daugavas labajā krastā siltumenerģijas iknedēļas iepirkšana ir sadalīta divās daļās – konkurences un monopola zonās – pastāvot divām paralēli pastāvošām tirgus daļām. Konkurences zonā tiek izsludināts iepirkums par siltumenerģijas apjomu, ko mazie neatkarīgie ražotāji un AS "Latvenergo" piedāvā nākamai tirdzniecības nedēļai. Turpretī monopola zonā jeb otrā iepirkuma daļā nepastāv konkurence, jo atlikušo siltumenerģijas apjomu piegādā tikai AS "Latvenergo", nodrošinot AS "Rīgas siltums" nepieciešamo siltumenerģijas apjomu.

Ņemot vērā, ka pastāvošajā iepirkuma modelī ekonomiskā pakāpeniskuma princips tiek piemērots tikai konkurējošajai iknedēļas daļai, AS "Latvenergo" nav stimula piedāvāt zemāku cenu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto tarifu monopola zonā, jo AS "Rīgas siltums", ņemot vērā iepirkuma modeļa monopola zonu, siltuma apjomu iegādājas no AS "Latvenergo" par noteikto tarifu, lai gan tirgū pastāv lētāks piedāvājums.

KP secina, ka esošā iepirkuma sistēma nenodrošina pilnvērtīgu un vienlīdzīgu konkurences attīstību, jo AS "Rīgas siltums" izveidotais siltumenerģijas iepirkuma modelis rada priekšrocības AS "Latvenergo", kas izpaužas kā iespēja pārdot saražoto siltumenerģiju abās iepirkuma daļās – konkurences un monopola daļā, ļaujot piemērot atšķirīgas cenas atkarībā no iepirkuma daļas.

KP uzskata, ka AS "Latvenergo" siltumenerģijas cenai monopola daļā vajadzētu būt vienlīdzīgai ar AS "Latvenergo" siltumenerģijas cenu konkurences daļā, tādējādi nodrošinot salīdzināmus tirgus apstākļus ar mazajiem neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem un reāliem konkurējošiem tirgus apstākļiem atbilstošu siltumenerģijas cenu monopola daļā.

Siltumenerģijas tirgus Daugavas labajā krastā ir piesātināts ar ražošanas jaudām, kuras turpina palielināties, tāpēc efektīvam tirgus mehānismam ir jānodrošina patērētājiem siltumenerģiju par iespējami zemām cenām un atbilstoši vides ilgtspējas prasībām. KP ieskatā, AS "Rīgas siltums" ir jāveic esošā siltumenerģijas iepirkuma Daugavas labajam krastam modeļa pilnveide, vēršot iepirkumu uz ražošanas efektivitātes un efektīvāko tehnoloģiju izmantošanu, tostarp dažādu tehnoloģiju ietvaros radītā atlikumsiltuma uzņemšanu sistēmā.

KP norāda, ka pakāpeniski būtu veicināma arī kopējā tirgus atvēršana, risinot šo jautājumu kompleksi, gan no lotes dalījumu proporcijas, gan no atlikumsiltuma jautājuma, gan no siltumenerģijas iepirkšanas perioda izmaiņām. KP ieskatā, pāreja uz vienotu apjomu jeb iespēju palielināt siltumenerģijas iepirkuma proporciju konkurences daļā ļautu tirgum pašregulēties. Tādējādi pakāpeniski mazajiem neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem būtu stimuls attīstībai un siltumenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai konkurences zonā.

Lai uzlabotu pastāvošo siltumenerģijas iepirkuma modeli, KP aicina AS "Rīgas siltums" konsultēties ar nozari par abpusēji labākā risinājuma panākšanu un piesaistīt neatkarīgu ekspertu, lai uzlabotu siltumenerģijas iepirkuma modeli. Tādējādi nodrošinot ne vien efektivitāti, ilgtspēju, siltumenerģijas ražotāju attīstības iespējas un pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību, bet arī iespējami zemāko gala cenu patērētājiem.

Papildus KP aicina AS "Rīgas siltums" veicināt sadarbību ar SPRK un apsvērt nepieciešamību papildināt metodikas, ņemot vērā plānotās AS "Rīgas siltums" izmaiņas siltumenerģijas iepirkuma modelī, gan uzlabojot jaudas maksas definīciju, gan ņemot vērā siltuma ražotāju tehniskās iespējas un novēršot iespējamu diskrimināciju starp tirgus dalībniekiem ar salīdzināmām tehniskām iespējām, gan apsverot iespējamās nepieciešamās nākotnes izmaiņas saistībā ar balansēšanas pakalpojumu, gan potenciāli plānoto atlikumsiltuma piedāvāšanu tirgū.

Savukārt, Klimata un enerģētikas ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par klimata un enerģētikas politikas jomu ir pienākums izvērtēt, kāda siltumenerģija var tikt uzskatīta par atlikumsiltumu un kāds modelis atlikumsiltuma apgūšanai un realizēšanai būtu vispiemērotākais, lai negatīvi neietekmētu konkurenci un radītu ieguvumus gala patērētājiem ar zemāku siltumenerģijas cenu.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!