Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Maijā apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms un arī apgrozījums nedaudz stabilizējušies, bet noskaņojums saglabājies pesimistisks, un strauju atgūšanos tuvākajā laikā negaidām.

Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka apstrādes rūpniecības izlaide kāpusi par 0,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzināti dati), bet joprojām saražots tika par 4,5% mazāk nekā pērnā gada maijā. Savukārt apgrozījums apstrādes rūpniecībā auga salīdzinājumā ar aprīli (par 3,1%), taču joprojām bija par 4,1% zemāks nekā pirms gada.

Jāatzīst, ka arī mūsu tirdzniecības partnervalstīs apstrādes rūpniecībā nav tie labākie laiki, tomēr, piemēram, situācija Eiropas Savienībā kopumā kopš pērnā gada vasaras beigām nepasliktinās. Mūsu eksportētājiem svarīgajā Vācijā šogad salīdzinājumā ar situāciju pērnā gada nogalē bijis vērojams neliels kāpums apstrādes rūpniecībā saražotajā apjomā, jo tiek pildīti iepriekšējie pasūtījumi. Tomēr jaunie pasūtījumi maijā turpināja sarukt jau piekto mēnesi pēc kārtas, kas liek bažīties par Vācijas rūpniecības attīstību gada otrajā pusē. Igaunijā apstrādes rūpniecībā, līdzīgi kā Latvijā, vērojamas stabilizēšanās pazīmes. Tikmēr Lietuvā pēdējie dati norāda uz aktivitātes atjaunošanos – kopš šī gada pavasara apstrādes rūpniecībā saražotie apjomi aug.

Latvijas apstrādes rūpniecībā maijā saražoto apjomu kāpums salīdzinājumā ar aprīli bija vērojams vairāk nekā pusē apakšnozaru, un straujākais tas bijis dzērienu ražošanā (18,3%). Arī salīdzinājumā ar pērno gadu ļoti svārstīgā dzērienu ražošanas nozare maijā bija viens no svarīgākajiem apstrādes rūpniecības balstītājiem (+14,1%). Savukārt kritumu, salīdzinot ar situāciju pirms gada, noteica zemāks saražotais apjoms gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-12,4%), datoru un elektronikas rūpniecībā (-19,4%), kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (-26,1%).

Kokapstrādē vērojama stabilizācija – saražotais apjoms nav būtiski mainījies ne salīdzinājumā ar aprīli (+0,3%), ne ar pērnā gada maiju (-0,6%). Pēdējo gadu izaicinājumi un pieprasījuma kritums ir darījuši savu – apakšnozares rentabilitāte ir krietni sarukusi, un tik zems līmenis tik ilgstoši kā šobrīd nav ticis novērots kopš 2010. gada. Vēsturiski kokapstrādes uzņēmumi bijuši pelnošāki nekā vidējais uzņēmums apstrādes rūpniecībā un arī ekonomikā kopumā. Tomēr nu jau aptuveni gadu peļņas attiecība pret neto apgrozījumu kokapstrādē ir gan zem apstrādes rūpniecības, gan kopējās ekonomikas uzņēmumu vidējā. Iepriekšējos gados uzkrātie "tauciņi" ļoti palīdz, tomēr ilgstoši, protams, šāda situācija saglabāties nevar.

Labā ziņa – kokapstrādei svarīgajā tirdzniecības partnervalstī Zviedrijā procentu likmes sākušas savu lejupceļu, un prognozējam, ka šogad Zviedrijas centrālā banka varētu bāzes likmes mazināt vēl trīs reizes. Līdz ar to arī Zviedrijas mājokļu tirgū situācija rādās nedaudz mazāk drūma. Mājokļu cenas Zviedrijā jūnijā augušas jau sesto mēnesi pēc kārtas. Tālāks likmju sarukums mazinās hipotekāro aizņēmumu likmes un veicinās aktivitāti tirgū. Tas varētu palīdzēt atgūties arī būvniecības sektoram. Tomēr ļoti strauju aktivitātes atsākšanos mājokļu būvniecībā negaidām. Noskaņojums būvniecībā kopumā Zviedrijā joprojām ir samērā pesimistisks, taču pēdējos mēnešos tendence ir drīzāk augšupvērsta. Tas nozīmē, ka daži pozitīvi signāli Eiropas ekonomikās ir, tomēr līdz būtiskākam pieprasījuma kāpumam pēc Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas vēl jāpagaida.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!