Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Panākta vienošanās par sarunu sākšanu starp Satiksmes ministriju (SM) un Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieku par izmaiņām līgumā, lai samazinātu inflācijas griestus, jo tālāk ar esošajiem noteikumiem nevar turpināt strādāt, pirmdien žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Tāpat valdību veidojušie partneri vienojās, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) Ministru kabineta vārdā tiks deleģēts vērsties prokuratūrā, jo saistībā ar projektu "Rail Baltica" ir konstatēti pārkāpumi SM amatpersonu darbā. Pēc Siliņas paustā, ja tiks konstatēta atbildība, tad regresa kārtībā būs jāpiedzen radītie zaudējumi.

Līdztekus tam SM ir radusi 6 miljonus eiro, lai šogad veiktu pirmo maksājumu, savukārt tālāk jāvienojas par maksājumu grafiku un jāskatās, ko darīt ar staciju izbūvi, jo divas stacijas diez vai izdosies pabeigt.

Runājot par Eiropas Savienības (ES) finansējuma piesaistīšanu, premjere uzsvēra, ka pirms vairākiem gadiem pašiem bijusi iniciatīva šādu projektu sākt, bet ir skaidrs, ka izmaksas gadu gaitā ir palielinājušās. Viņa norādīja, ka sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) būs svarīgi parādīt progresu projekta ieviešanā, taču tas ir jādara visām trim Baltijas valstīm kopā, citādāk EK neizdosies pārliecināt.

"Tāpat ir jāparāda EK, ka projekts ir svarīgs mūsu militārajai mobilitātei, un jāspēj konkurēt ar citiem līdzīga mēroga projektiem. Nav noslēpums, ka Eiropā ir dažādu valstu un starpvalstu projekti. Mums šis Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) projekts ir svarīgs, ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Tāpat esam informējuši Eiropu par sadārdzinājumu," teica Siliņa, piebilstot, ka nākamais ES daudzgadu budžeta jautājumu risināšanas logs "atvērsies" tikai tad, kad par to notiks sarunas, kuru patlaban nav.

Ministru prezidente atzīmēja, ka valdībai nav tādas naudas, ko samaksāt, projektam sadārdzinoties. Šādas naudas neesot bijis, arī projektu sākot, kad projektam tāpat neesot bijis iezīmēts budžeta rāmis. Tāda nebūšot arī tagad, jo projekts, kā uzsvēra Siliņa, ir ilgs un komplicēts, un tāpēc finansējums būs jārod projekta īstenošanas gaitā.

Satiksmes ministrs Briškens piekrita premjerei, ka svarīgi ir parādīt EK progresu un apjomīgu būvdarbu sākšanos. Pakāpeniski pie Iecavas tiek veidota būvniecības bāze, lai, ja ne šajā būvniecības sezonā, tad nākamā gada sākumā varētu sākties pamatlīnijas būvniecības darbi. No iepriekšējiem finanšu uzsaukumiem ir pieejams vairāk nekā pusmiljards eiro. Briškens pauda cerību, ka jaunākajā finanšu uzsaukumā varēs saņemt vēl vairākus simtus miljonus eiro.

"Nav tā, ka mums finansējums nav pieejams vispār. Jā, ir problēma ar uzrēķiniem un virssaistībām, kas attiecas uz staciju būvniecību, bet mums pilnīgi noteikti patlaban pietiek darba kapitāla, lai sāktu liela apjoma būvniecības darbus un demonstrētu partneriem tālāku virzību pamatlīnijas būvniecībā," teica ministrs.

Viņš norādīja, ka, visticamāk, valdībā rītdien par šo jautājumu notiks diskusijas un tiks vētīts, kā radušies iepriekšējie sadārdzinājumi. Ja būs nepieciešams, ar papildinformāciju plānots vērsties tiesībsargājošajās institūcijās. Briškens apliecināja, ka patlaban tiek meklētas iespējas, tostarp arī SM saimniecībā, kā vismaz daļēji rēķinus samaksāt. Pēc ministra paustā, mērķis nav atmest ar roku Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai, ja jau pirmajā fāzē ir vēlme caurbraucoši savienot Rīgu.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei SM plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Ziņojumā norādīts, ka Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla akceptētā līgumcena šogad maijā bija 566,597 miljoni eiro bez PVN. No CEF finansējuma maijā ministrija bija apmaksājusi 192,356 miljonus eiro. Savukārt Rīgas lidostas stacijas kopējā summa ir 249,759 miljoni eiro bez PVN. Ar CEF finansējumu nodrošināti 108,897 miljoni eiro.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā. "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!