Fоtо: Publicitātes attēli

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieks "BeReRix" labprāt uzklausīs Satiksmes ministrijas (SM) redzējumu, taču patlaban neredz nepieciešamību un pamatojumu mainīt līguma nosacījumus, sacīja "BeReRix" pārstāvji, komentējot pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes panākto vienošanos par sarunu sākšanu starp SM un "BeReRix" par izmaiņām līgumā, lai samazinātu inflācijas griestus.

"BeReRix" norādīja, ka patlaban būvnieka rīcībā nav informācijas par sarunu sākšanu starp SM un "BeReRix".

Ņemot vērā, ka SM patlaban ir parādā "BeReRix" 5,5 miljonus eiro un apstiprināšanas procesā ir vairāki starpmaksājumi, turklāt ir neskaidra arī turpmāka projekta līdzfinansēšanas stratēģija no valsts puses, būvnieks patlaban par absolūtu prioritāti izvirza esošo, samilzušo problēmu tūlītēju atrisināšanu pirms ķerties klāt citiem jautājumiem, uzsvēra pilnsabiedrībā.

"BeReRix" uzskata, ka līgumsaistības ir jāpilda gan būvniekam, gan pasūtītājam, papildinot, ka Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un tilta pār Daugavu līgumā paredzētā tikai daļējā inflācijas kompensācija patlaban ir par labu pasūtītājam, proti, Latvijas valstij, jo tikai daļēji kompensē izmaksu kāpumu, tostarp 2019.-2022. gada Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā izraisīto un nekontrolēto inflāciju.

Tādējādi būvnieka ieskatā jau patlaban līgumā paredzētie inflācijas griesti dod priekšrocības klientam.

Pilnsabiedrībā skaidro, ka, ņemot vērā daļējo kompensāciju līgumā iestrādātajā formulā, Latvijas nodokļu maksātāji nekad nav pārmaksājuši un nepārmaksā par Rīgas mezgla būvniecības darbiem, piebilstot, ka Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas līgumcena ir balstīta uz 2018. gadā iesniegtā tendera cenām un paredz tikai daļēju inflācijas segšanu. Kopš tendera iesniegšanas Latvijā patēriņa cenu indekss ir 35%, bet būvniecībā tas ir nedaudz augstāks.

Būvnieks uzsver, ka inflācijas mazināšana nav komersantu kompetencē un iespējās, par to atbild Finanšu ministrija (FM) un Ministru kabinets.

"BeReRix" ir neizpratnē par FM un SM izteiktajiem apgalvojumiem par it kā esošajiem sadārdzinājumiem, jo būvnieks līguma izpildes laikā ir vadījies tikai pēc klienta – par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) – instrukcijām un Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" vadlīnijām, kas savukārt ir palielinājušas darbu apjomu un attiecīgi līguma summu, turklāt šīs izmaiņas veiktas stingrā starptautisku inženieru uzraudzībā.

Jau ziņots, ka pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka ir panākta vienošanās par sarunu sākšanu starp SM un Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieku par izmaiņām līgumā, lai samazinātu inflācijas griestus, jo tālāk ar esošajiem noteikumiem nevar turpināt strādāt.

Līdztekus tam SM ir radusi sešus miljonus eiro, lai šogad veiktu pirmo maksājumu, savukārt tālāk jāvienojas par maksājumu grafiku un jāskatās, ko darīt ar staciju izbūvi, jo divas stacijas diez vai izdosies pabeigt.

Ministru prezidente atzīmēja, ka valdībai nav tādas naudas, ko samaksāt, projektam sadārdzinoties. Šādas naudas neesot bijis, arī projektu sākot, kad projektam tāpat neesot bijis iezīmēts budžeta rāmis. Tāda nebūšot arī tagad, jo projekts, kā uzsvēra Siliņa, ir ilgs un komplicēts, un tāpēc finansējums būs jārod projekta īstenošanas gaitā.

Jau ziņots, ka SM saskaņošanai virzītajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās nepieciešams papildu finansējums 39,095 miljonu eiro apmērā.

Ziņojumā norādīts, ka Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla akceptētā līgumcena šogad maijā bija 566,597 miljoni eiro bez PVN. No CEF finansējuma maijā ministrija bija apmaksājusi 192,356 miljonus eiro. Savukārt Rīgas lidostas stacijas kopējā summa ir 249,759 miljoni eiro bez PVN. Ar CEF finansējumu nodrošināti 108,897 miljoni eiro.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024. gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !