Kartupeļu, sīpolu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad ir samērā laba, tomēr situāciju sarežģī lietus lāmas, kuru dēļ novākšanas darbi aizkavējušies teju par mēnesi, līdz ar to tuvākajās nedēļās raža būs jāvāc triecientempā, atzina kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.

"Sīpoliem jau bija jābūt novāktiem, bet nevaram dabūt nost no lauka - tie joprojām ir ūdenī un lēnām pūst. Ar novākšanu iet ļoti grūti, kur nu varam, tur sīpolus un arī kartupeļus "velkam ārā". Turklāt darbus nevar vienmērīgi plānot, jo viss atkarīgs no augsnes, kas dažādos laukos atšķiras. Madlienas pusē ir mālsmilts, augsne lēni filtrējas, līdz ar to piekabes vispār nevar tikt līdz laukam," sacīja Strazdiņa.

"Gurķu un ķirbju raža šogad ir ļoti laba, agrie burkāni un kāposti arī nelika vilties. Tikmēr vēlo burkānu raža parasti ir 70 tonnas no hektāra, bet šogad būs tikai 50 tonnas, kartupeļi arī būs tikai ap 30 tonnām ierasto 40 tonnu vietā," piebilda kooperatīva vadītāja.

Viņa arī sacīja, ka zemniekiem tuvākajās nedēļās, kad tiek solīts saulaināks laiks, nāksies teju vienlaikus vākt gan agrās, gan vēlās kultūras, līdz ar to produktivitāte būs atkarīga no saimniecības rīcībā esošās tehnikas.

"Vēl ir laiks, jo burkānus vāksim septembra otrajā pusē, kāpostus - oktobrī, tātad cerības ir. Taču vākšanas laiks saīsināsies gandrīz par pusotru mēnesi, un ļoti ātrā tempā būs jānovāc lieli apjomi. Tātad vinnētāji būs tie, kam saimniecībā ir jaudīga tehnika," norādīja Strazdiņa.

Tāpat viņa sacīja, ka laukos joprojām problēma ir darbaspēks, lai gan, piemēram, pie kāpostu griešanas strādnieki nopelnot līdz pat 900 eiro.

"Ar pastāvīgajiem darbiniekiem problēmu nav, bet tās parādās, tiklīdz darbu karstumā piesaistām sezonas darbiniekus. Ja cilvēks nenāk uz darbu lietus laikā un negrib brist lauka dubļos, neko prātīgu nopelnīt nevar. Tikmēr tie, kas strādā ātri un čakli, sezonas laikā atkarībā no padarītā nopelna 700-900 eiro," atzina kooperatīva vadītāja.

Savukārt, taujāta par šā gada gaidāmajām dārzeņu cenām, viņa norādīja, ka tās būs zemas pārāk lielās importa konkurences dēļ.

"Polijā šogad lietavu nav bijis, raža ir ļoti laba, un tas nozīmē, ka vietējo ražotāju produkcijas cenas atkal tiks spiestas uz leju," atzina Strazdiņa.

Patlaban kooperatīva biedru kopējā apsaimniekotā zemes platība ir 670 hektāri. Lielāko daļu - 190 hektārus - aizņem kāposti, 152 hektārus - kartupeļi, 70 hektārus - burkāni, tikpat daudz - sīpoli, 40 hektāros šogad iestādīti ķirbji, 32 hektāros - bietes.

Kooperatīvs "Mūsmāju dārzeņi" reģistrēts 2006.gadā Ogres novada Galiņu pagastā un apvieno SIA "Dimdiņi Agro", SIA "Sigro", kā arī zemnieku saimniecības "Galiņi", "Bračas", "Dārzi", "Zūmaņi", "Sīļi", "Sviķi", "Īskāji" un "Kliblapsas".

Biedru saimniecībās tiek izaudzēts un realizēts vairāk kā 18 000 tonnu dārzeņu un kartupeļu, kas visa gada garumā tiek piegādāti Latvijas lielveikalu tīkliem, skolām, bērnudārziem.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Mūsmāju dārzeņu" apgrozījums pērn bija 4,49 miljoni eiro salīdzinājumā ar 3,43 miljoniem eiro iepriekšējā gadā, bet peļņa - 199860 eiro salīdzinājumā ar 204 446 eiro peļņu 2014.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!