Foto: Shutterstock

Latvijas tautsaimniecība buksē, jo divi lielie ekonomikas "vaļi" – patēriņš un eksports – būtiski savārguši.

Vienlaikus jaunākie dati iezīmē arī sabiedrības nevienlīdzību, norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Ekonomiku no lielāka krituma šobrīd glābj Eiropas Savienības fondu veicināts investīciju kāpums, viņa uzskata.

"Delfi Bizness" jau vēstījaCentrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās otrajā ceturksnī saruka par sezonāli koriģētiem 0,3%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt kritums pret pērnā gada attiecīgo ceturksni nekoriģētos datos bijis 0,5% apmērā.

"Patēriņš sarūk – augstā dzīves dārdzība un pirktspējas kritums atspoguļojas zemākos mājsaimniecību tēriņos. Pārtikas cenas Latvijā pēc straujā kāpuma 2022. gadā bija vairāk nekā par 5% augstākas nekā Eiropas Savienībā vidēji, kamēr ienākumu līmenis mūsu sabiedrībā par vairāk nekā 25% atpaliek no Eiropas vidējā. Līdz ar to nav brīnums, ka redzam patērētājus samazinām tēriņus par pārtiku," akcentē eksperte.

"Tai pat laikā CSP ziņo, ka pieauguši tēriņi transportlīdzekļu iegādei. Pirmreizējās auto reģistrācijās vērojama izteikta tendence, ka strauji aug jauno auto reģistrācija. Uzņēmumu pusē tas ir rezultāts nesenajai reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai. Bet, ja domājam par mājsaimniecību sektoru, tad fakts, ka tēriņi transportlīdzekļu iegādei ir palielinājušies, visdrīzāk stāsta par lielo sabiedrības nevienlīdzību. Viena daļa sabiedrības ierobežo pārtikas pirkumus, bet cita – izbrauc no salona jaunā auto," atzīmē Zorgenfreija.

Labās ziņas – vidējā patērētāja pirktspēja lēnām atgriežas, jo algas jau šobrīd aug straujāk par cenām. "Tomēr prognozējam, ka iepriekšējo pirktspējas līmeni darbinieki sasniegs vien 2025. gadā. Tādēļ patēriņš varētu vēl dažus ceturkšņus būt salīdzinoši vājš, un atgriezīsies pie straujākiem pieauguma tempiem vien pamazām," saka ekonomiste.

Eksportā uzlabojumus neredz – kritums turpinās. "Stāsts saglabājas nemainīgs – kopā ar pasaules preču tirdzniecības tendencēm rūk arī Latvijas preču eksports. Nozaru pusē to uzskatāmi redzam apstrādes rūpniecības rādītājos, kas turpina lejupslīdi. Līdz ar to nav pārsteiguma, ka apstrādes rūpniecība bija tas sektors, kurā pievienotā vērtība 2. ceturksnī krita visstraujāk. Galvenokārt šis vājums saistāms ar būvniecības un nekustamā īpašuma tirgus krīzi galvenajās partnervalstīs," stāsta Zorgenfreija.

Drīza un strauja atgūšanās šajos tirgos netiek prognozēta, jo attīstību, īpaši mājokļu būvniecībā, kavē augstās centrālo banku procentu likmes. "Swedbank" prognozē, ka procentu likmju samazināšanās gaidāma vien nākamā gada otrajā ceturksnī.

"Bet ir arī pozitīvi stāsti," pauž bankas ekonomiste. Pakalpojumu eksportā turpinās pieaugums, ko veicinājusi gan gaisa transporta izaugsme un tūrisms, gan arī IKT un citu biznesa pakalpojumu eksporta kāpums. Spēcīgais eksports noteikti arī ir viens no iemesliem, kas palīdzējis IKT sektoram kopumā uzrādīt otru straujāko pievienotās vērtības izaugsmi starp visām tautsaimniecības nozarēm.

Zorgenfreija izceļ arī straujāk augošo nozari – būvniecību, kurā, pateicoties ES fondu ieplūdei ekonomikā, pret pērno gadu vērota izaugsme 15,4% apmērā. Tas arī palīdzējis augt investīciju apjomam par 5,4%. Tikmēr citas investīciju komponentes, piemēram, ieguldījumi intelektuālajā īpašumā vai mašīnās un iekārtās nav auguši, vai ir pat sarukuši.

IKP datos atrodami arī signāli par to, kas nosaka cenu līmeņa izmaiņas ekonomikā, uzsver ekonomiste. "Ja 2021. un 2022. gada laikā cenu līmeņa kāpuma galvenais noteicējs bija uzņēmumu peļņas pieaugums, tad šogad galvenais atbildīgais ir darbinieku atalgojums. 2. ceturksnī uzņēmumu peļņa pat ir sarukusi pret pērno gadu, kamēr darbinieku atalgojums turpinājis strauji augt. Gaidāms, ka arī turpmāk algu pieaugums saglabāsies straujš, bet cenu pieaugums mazināsies, kā rezultātā uzņēmumu peļņas cietīs."

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!