Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie tā, lai no nākamā gada fiksētā elektrības sadales tarifa pieaugumam būtu nevis straujš, bet gan lēzens kāpums, pauda jaunais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Tāpat paralēli jau tiek testēta atbalsta sistēma jeb EIKIS, kas mērķēti palīdzēs konkrētām mājsaimniecībām. Ir arī atbalsts aizsargātajiem lietotājiem.

Runājot par tarifa fiksēto maksu, Melnis sacīja, ka problēma šajā jomā vasarā bija tāda, ka tarifa kāpums bija pārāk straujš. Kāpums bija straujāks, nekā iepriekš tika runāts un diskutēts. Tie nebija 30%, bet dažos gadījumos pat 100% un vairāk.

"Straujais kāpums bija tas, kas nošokēja. Mēs strādājam pie tā, lai tarifa kāpums būtu lēzenāks. Tāpat būtiski ir tas, ka būs skaidrs, kādi tarifi būs 2024., 2025. un 2026.gadā. Varēsim to plānot, nevis tā, kā bija tagad, kā sniegs uz galvas," sacīja Melnis.

Ministrs norādīja, ka ministrija strādā pie likumiskā ietvara, lai varētu sasniegt lēzenāku tarifu pieaugumu, un tas sāktu strādāt no 1.janvāra.

Paralēli KEM strādā arī pie ilgtermiņa risinājuma, jo šis ir vidējā termiņa risinājums līdz 2025.gadam. Ilgtermiņā plānots noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) reizi gadā ziņot Saeimā par visu nacionālas nozīmes enerģētikas uzņēmumu 10 gadu plānu, tostarp jāatspoguļo arī viņu tarifu plāni.

"Tas ir risinājums, lai savlaicīgi būtu zināms un saprotams, kādas ir tarifu prognozes, un varam laicīgi kaut ko darīt," norādīja Melnis.

Vienlaikus SPRK būs pienākums izstrādāt metodiku maksimālā tarifu vērtības pieauguma noteikšanai tarifiem, kas būs spēkā no 2026.gada 1.janvāra.

Tāpat dienaskārtībā ir jautājums par esošo tarifu pārskatīšanu, ko solīja gan "Sadales tīkls", gan "Augstsprieguma tīkls". Melnis intervijā atzina, ka viņa pamatojums tam, ka tarifiem vajadzētu būt zemākiem, balstās uz to, ka elektroenerģijas cenas ir zemākas, nekā tika prognozēts.

Runājot par cerībām uz tarifa pārskatīšanu un samazināšanu, Melnis sacīja, ka "ir lietas, ko varam kontrolēt un iespaidot, bet ir lietas, ko nevaram".

Ministrs uzsvēra, ka tarifam ir jāatbilst konkrētiem noteikumiem, ir konkrēta metodika, kā tos aprēķināt, un tas ir SPRK lauciņš.

"Protams, mēs varam runāt par metodiku, un, iespējams, tur ir kas jāmaina, bet tas ir plašāks darba lauks, kam varētu pievērsties nākamajā vasarā. Ja redzam, ka ir problēmas metodikā, tad, labi, ķeramies tam klāt, bet vēlāk," norādīja ministrs.

KEM ir izstrādājusi rāmi tarifa kāpuma ierobežojumiem atkarībā no fāzēm un pieslēguma jaudām, tomēr Saeimai tas vēl ir jāapstiprina. "Ir vēl dažādi priekšlikumi, un, iespējams, kaut kas mainīsies. Mūsu piedāvājums ir iedots, un tas šobrīd virzās cauri Saeimas lasījumiem," norādīja Melnis.

Ministrija ir noteikusi, ka atbalsts ir atkarīgs no pieslēguma jaudas 16, 20 vai 25 ampēri, no fāžu skaita.

"Protams, ir diskusijas, kāpēc ne 32, ne 40 ampēri. Vērtējot situāciju, esam secinājuši, ka lielākajai daļai jeb 95% mājsaimniecību ir 16, 20 vai 25 ampēru pieslēguma jauda, tādēļ koncentrējamies uz tiem," intervijā sacīja Melnis.

Viņš skaidroja, ka pamatojums ir vienkāršs, proti, ja patērē ļoti daudz elektrības ar 32 ampēriem, tad sadales tarifa kāpums ir ļoti minimāls un uz kopējā elektrības rēķina fona neko daudz nemaina. "Ja, piemēram, elektrības rēķins ir 300 eiro, tad sadales tarifa daļa ir ļoti neliela, bet cilvēkam ar 20 eiro elektrības rēķinu sadales tarifa kāpums ir daudz lielāks. Mēs no tāda viedokļa skatījāmies".

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!