Foto: Shutterstock

Vairākas eirozonas valstis diskutē par nepieciešamību samazināt apgrozībā esošo maza nomināla monētu skaitu. Arī Lietuvas un Igaunijas veikalos un kafejnīcās, sākot ar nākamo gadu, noapaļos pirkuma gala summu un vairs neizdos atlikumu viena un divu centu monētās.

"Delfi Bizness" skaidro, vai Latvija sekos pārējo Baltijas valstu piemēram.

Runā vairākus gadus

Arī Latvijā runas par atteikšanos no mazajām monētām ir notikušas vairākus gadus. Iedzīvotāju aptaujas par nepieciešamību saglabāt monētas viena un divu centu nominālvērtībā tiek veiktas jau kopš 2016. gada, un šajā laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kas labprāt no tām atteiktos. Ja astoņus gadus atpakaļ lēmumu atteikties no mazajām monētām atbalstīja 26% Latvijas iedzīvotāju, tad šogad iniciatīvu atbalsta gandrīz puse iedzīvotāju jeb 47% (aptauju 2024. gada februārī veica "Latvijas Fakti").

Latvijas Banka 2023. gadā izstrādāja likumprojektu pirkuma summas noapaļošanai skaidras naudas norēķinu gadījumā. Svarīgi atzīmēt, ka runa ir tikai par kopējās pirkuma summas noapaļošanu, nevis par katra produkta cenas noapaļošanu atsevišķi.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!