Foto: Reuters/Scanpix/LETA

No šī gada 30. jūnija Latvijā sācis darboties jauns likums, kas regulē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus. Uzraugi paredz, ka tas sakārtos digitālo monētu vidi, kamēr nozares pārstāvji, lai arī nav kritiski, ir bažīgi par liekiem izdevumiem un pārregulācijas riskiem.

Pērn aprīlī Eiropas Savienībā (ES) tika pieņemta regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA). Tās mērķis ir vienādot noteikumus un izlīdzināt biznesa vidi visās dalībvalstīs, jo līdz šim katra valsts kriptoaktīvus un ar to saistīto uzņēmējdarbību regulēja pēc saviem ieskatiem, "Delfi Bizness" skaidro Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marine Krasovska.

  • Piemēram, "Delfi" jau iepriekš vēstījuši par kaimiņvalsts Igaunijas nedienām ar pašmāju kriptoaktīvu likumu, kas pavēra durvis fiktīviem uzņēmumiem un naudas atmazgāšanai. Pirms sešiem gadiem Igaunija plaši atvēra savas durvis ne tikai kriptovalūtu uzņēmumiem, bet arī krāpniekiem. Protams, ka šādu iespēju nelaida garām vieglas peļņas tīkotāji no visām pasaules malām, kā rezultātā dažu gadu laikā, izmantojot Igaunijā reģistrētus uzņēmumus, nozagts un atmazgāts vairāk nekā viens miljards eiro. Vairāk lasiet šeit: Kā Igaunija kļuva par kriptovalūtu paradīzi; ko var mācīties no tās kļūdām.

MiCA mērķis ir nodrošināt finanšu stabilitāti un ieguldītāju aizsardzību, pasvītro Latvijas Bankas pārstāve. Un Latvijas kriptoaktīvu likums ir MiCA prasību ieviešana mūsu likumdošanā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!