Fоtо: Kārlis Dambrāns/DELFI

Latvijas darba devēji un darba ņēmēji kopā maksā lielākos darbaspēka nodokļus Baltijā, nesaņemot pienācīgus veselības pakalpojumus no valsts. Darba ņēmējiem ir problēmas ar pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, savukārt darba devējiem papildus nodokļiem darbinieku darba nespējas gadījumā vēl arī lielākais izmaksu slogs Baltijā.

Šobrīd Latvijā darba devēju izmaksas darbinieku darba nespējas gadījumā ir divreiz augstākas nekā Igaunijā un piecreiz augstākas nekā Lietuvā, tas ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Lietuvā darba devēju apmaksātās darba dienas darba nespējas gadījumā ir divas, Igaunijā tās ir piecas, Latvijā tās ir astoņas. Gan Igaunijā, gan Lietuvā valsts krietni ātrāk iesaistās darba nespējas apmaksā, sedzot izmaksas no valsts sociālā budžeta.

Saglabājot izmaksu slogu uz darba devējiem, tas nestimulē Latvijas valsti rīkoties atbildīgāk – uzlabot veselības aprūpes sistēmu, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī darba nespējas lapu (DNL) piešķiršanas uzraudzību, jo tās ir darba devēja izmaksas un tiešā veidā neietekmē valsts budžetu.

Pārstāvot darba devējus, LDDK sagaida valsts rīcību, uzņemoties lielāku atbildību par iedzīvotājiem. LDDK atstāj izvēli, kā to risināt – piemēram, pilnveidot veselības aprūpes sistēmu vai pārņemot izmaksas un sedzot tās no sociāla budžeta, – politiķu un ierēdņu izvēles ziņā. Taču LDDK tieši uzstāj uz izmaiņām, kas samazinātu darba devēju izmaksu slogu un padarītu to konkurētspējīgāku Baltijas reģionā.

Būtiski ir kliedēt mītus par to, ko vēlas panākt darba devēji darba nespējas lapu regulējumā. Šeit izplatītākie:

1. mīts. Darba devējam nerūp darbinieku veselība

Nē, nē un vēlreiz nē! Darba devējiem rūp darbinieka veselība. Vairums uzņēmumu starp prioritātēm izvirza darbinieku labbūtību. Tas nav nekāds altruisms, jo biznesā rezultātus citādi nesasniegt. Tāpēc darba devēji tērē arvien lielākus līdzekļus darbinieku veselības un darba apstākļu uzlabošanai.

Faktu, ka darba devēji arvien vairāk rūpējas par darbiniekiem var pierādīt ar skaitļiem, proti, 2021. gadā darba devēji ir nodrošinājuši veselības apdrošināšanu vairāk nekā 416 000 darbinieku, 2022. gadā – vairāk nekā 447 000, bet pērn jau 460 000 darbinieku. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem, 2023. gadā darbinieku veselības apdrošināšana darba devējiem izmaksāja 158 miljonus eiro. Salīdzinot izmaksas par veselības apdrošināšanu ar 2021. gadu, kad tās bija 108,5 miljoni eiro, tas ir kāpums par 45%.

Aptaujājot LDDK biedrus, nevar atrast kādu, kuram nerūpētu darbinieku veselība un tam netiktu pievērsta uzmanība un atvēlēti līdzekļi. Orientējošā vidējā summa (mediāna), ko darba devēji papildus atalgojumam un prēmijām velta labumu grozam uz vienu darbinieku, lielo uzņēmumu grupā ir aptuveni 1000 eiro gadā.

2. mīts. Darba devēji pieprasa samazināt sociālo atbalstu darbiniekiem

Nē, nē un vēlreiz nē! Darba devēji atsakās maksāt par DNL divreiz vairāk, nekā Igaunijā un piecreiz vairāk nekā Lietuvā, nesaņemot uzlabojumus veselības sistēmā, pieejamībā, uzraudzībā.

Kā šo risina valsts – uzņemoties lielāko daļu atbildības un apmaksājot DNL no sociālā budžeta vai pilnveidojot veselības uzraudzības un pieejamības sistēmas, vai pārliekot daļu atbildības uz darbiniekiem – tā ir Latvijas valsts politiķu un ierēdņu izšķiršanās.

Jau tagad ir redzams, ka regulējuma maiņa var izrādīties brīnumlīdzeklis. Nelielas regulējuma izmaiņas, A lapu saīsinot no desmit dienām uz deviņām, 2023.gadā palīdzēja vairāk nekā 270 tūkstošiem cilvēku izveseļoties par vienu dienu ātrāk. Proti, 2021. gadā 10. slimības dienā bija 273 133 DNL, savukārt 2023. gadā – 10. slimības dienā bija 1505 DNL (kopējais A lapu skaits 312 458). Pilnīgi iespējams, ka, samazinot A lapas dienu skaitu, mēs varam nonākt līdz Igaunijas rezultātiem, kur saaukstēšanos izārstē vidēji piecās darba dienās, nevis deviņās kā Latvijā. Šī ir vieta diskusijai ar ģimenes ārstiem, jo pastiprinātā valsts uzraudzība un kontrole sākas no B lapas, kuras apmaksā valsts.

Diskusija publiskajā telpā no valsts pārvaldes puses ir aizvirzījusies ģimenes ārstu kontroles virzienā, DNL izsniegšanas procesa pilnveidē, uzraudzības stiprināšanā, un tikai valsts var veikt jebkādus pasākumus šo procesu uzlabošanā.

2023. gadā kopumā darba devēji ir apmaksājuši vairāk nekā 4,2 miljonus darba nespējas dienu. Darba devēji nešaubās, ka, nodrošinot savlaicīgu piekļuvi medicīniskām procedūrām un godprātīgu uzraudzību, darba nespējas dienu skaitu var samazināt. Tas būtu ieguvums gan darba ņēmējiem – savlaicīgāka un kvalitatīvāka medicīnas aprūpe, gan darba devējiem.

3. mīts. Darba devēju pieprasītas izmaiņas skars DNL par slimojošajiem bērniem

Nē, nē un vēlreiz nē! Gadījumi, kad DNL piešķir bērna slimības gadījumā, tiek regulēti ar B lapām. Darba devēju rosinātās izmaiņas A lapu regulējumā neietekmē B lapas, kuras tiek segtas no valsts sociālo iemaksu budžeta. Priekšlikumi izmaiņām DNL regulējumā attiecas uz slimības lapām, ko izsniedz par darbinieku (tātad, pieaugušo) slimošanas laiku un izmaksām (A lapas), nevis par B lapām, ko izsniedz par slimojoša bērna gadījumā iestājušos darba nespēju.

Rezumējot, jāatgādina, ka Latvijā ir zemākie kvalitatīvas dzīves rādītāji Eiropas Savienībā, un tie gadu no gada neuzlabojas. Tas liecina, ka nav atbildības par nācijas veselību. To neizdodas uzlabot ne individuālā līmenī, ne sabiedrībā kopumā. Šobrīd uzturētais kurss ir cīņa ar vējdzirnavām. Darba devēji palielina ieguldījumus darbiniekos, taču -- ko tas dod, ja veselības aprūpes sistēma nespēj nodrošināt to, ka būtu preventīva vai savlaicīga pieeja pakalpojumiem un godprātība uzraudzībā.

Veselības dati Latvijā jau ilgstoši ir neiepriecinoši, taču jebkuri mēģinājumi uzlabot veselības kvalitāti un pieejamību – "zaļie koridori", e-veselība, slimnīcu reforma – nav nesuši rezultātu. Trūkst medmāsu, trūkst ārstu, un nav plānu par preventīvās veselības uzlabošanu. Pārliekot izmaksu slogu no darba devēja uz sociālo budžetu, valsts būtu spiesta rīkoties, lai uzlabotu sistēmu.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !