Foto: Publicitātes foto
Diskusijas par biroja vajadzību un lomu nav rimušas, taču tieši ērta, mūsdienīga darba vide var kalpot tam, lai piesaistītu un noturētu talantus, vairotu darbinieku labsajūtu. Risinājumi kļūst arvien daudzveidīgāki arī Baltijas valstu un Rīgas līmenī.

Viedokļi par to, vai cilvēki vēlas atgriezties birojā, dalās. Daļa kompāniju darbu birojā nosaka par pienākumu. Daļa cilvēku tajā atgriežas, jo ir apnicis strādāt attālināti, citi ziemā ir secinājuši, ka strādāt no mājām nebūt nav izdevīgi. Vēl citi dod priekšroku darbam birojā sociālo kontaktu un karjeras attīstības dēļ.

Savukārt uzņēmumi, kuri biroja jautājumu līdz šim bija atlikuši un kuri uz brīdi bija atteikušies no biroja, tagad izvērtē un meklē jaunas iespējas, jo darbs birojā ir nozīmīgs faktors, lai noturētu un vairotu darbinieku produktivitāti. Ekstrēmajos pandēmijas apstākļos visi mobilizējās un nereti uz pārstrādāšanās rēķina spēja noturēt produktivitāti, arī strādājot no mājām, taču cilvēka iekšējie resursi nav bezgalīgi, arī privātā dzīve ir jāsaglabā.

Diezgan droši teikt, ka biroju dzīve turpinās, birojs pārtop par galamērķi, īpašu vietu, uz kuru cilvēki dodas, varbūt ne katru dienu, taču itin bieži.

Atbildot uz jautājumu, ko darbinieki visvairāk novērtē, strādājot birojā, nesen veiktā pētījuma respondenti apliecināja, ka sociālais faktors ir faktiski noteicošais – tam nevar atrast alternatīvu pat ar vislabāko tehnisko nodrošinājumu (pētījums tika veikts 2022. gada septembrī dažāda izmēra Baltijas valstu uzņēmumos, kas pārstāv gan privāto, gan publisko sektoru, kopā piedaloties virs 2500 respondentu).

Vienlaikus zema bezdarba līmeņa apstākļos brīvu darba roku nav nemaz tik daudz, un kvalitatīva darbaspēka ir vēl jo mazāk. Cīņa par talantiem ir liela un kompānijām patiešām ir jāiegūst lojalitāte, jāpierāda, kāpēc tieši to speciālistam izvēlēties karjeras attīstībai, saistīties ar konkrēto zīmolu.

Parasti darbavietas izvēles pamatā ir alga, ikdienas darba kārtība, noteikumi, dažādi papildu labumi. Tomēr konkurencē par talantiem ar to vien var nepietikt, jo nozarēs vidējās algas ir visai līdzīgas, bet gala lēmumu par labu vienai vai citai kompānijai palīdz pieņemt "soft" faktori jeb tas, kā darba devējs rūpējas par sava kolektīva labsajūtu un labbūtību. Un tad liela nozīme ir arī vietai, kurā cilvēki strādā.

Loģisks jautājums – kāds ir šis birojs, kas mudina darbinieku atgriezties, talantu domāt tieši par konkrēto uzņēmumu kā par labu darba devēju, jo algu tas nedos krietni virs tirgus līmeņa? Pamatā ir "tehniskais" komforts – birojā tiek apmierinātas primārās vajadzības, ir svaigs gaiss, ergonomiskas darba vietas, nepieciešamā infrastruktūra un tamlīdzīgi. Taču tas tiek nodrošināts gandrīz visur, tāpēc priekšplānā izvirzās citi faktori, ietverot visdažādākās funkcijas, ērtības, pakalpojumus. To apstiprina arī nesen veiktā pētījuma rezultāti – turklāt tā saucamie "soft" faktori arvien vairāk tuvojas top faktoriem.

Gandrīz ikviens ir dzirdējis par "Google" un līdzīgiem piemēriem, kur strādājošajiem būtībā ir izveidota pilsēta pilsētā, tajā pat varētu dzīvot. Šādi piemēri šķiet tālu no mūsu realitātes, taču daļa no to iezīmēm, pieeja darba vides izveidei ir novērojama gan Baltijas, gan Rīgas līmenī.

Redzam, ka organizācijās arvien lielāks uzsvars tiek likts uz kultūru dažādību. Iepriekš salīdzinoši reti, tagad daudzās starptautiskajās kompānijās ir lūgšanu telpas darbiniekiem, kam tās ir svarīgas un nepieciešamas. Tiek nodrošinātas iespējas nosnausties, atpūsties. Daudzi uzņēmumi strādā starptautiskā vidē, un to darbinieki kontaktējas, sadarbojas ar cilvēkiem, kuri atrodas citās laika joslās. Kompānijas mudina iespēju izmantot diendusu, jo nosnaušanās 15-20 minūtes krietni uzlabo darbinieku pašsajūtu un produktivitāti.

Uzņēmumu birojos, kuros svarīgs ir darbinieka koptēls, jo tas reprezentē uzņēmumu, nereti ir atrodamas frizētavas.

Daudzviet tiek veidotas sporta, aktīvās atpūtas telpas. Darba devēji domā par iespēju darbiniekiem izkustēties, jo fiziskas pašsajūtas aspekts ir svarīgs. Sastopamas gan nelielas sporta zāles, gan vienkārši aprīkotas istabiņas bez specifiska iekārtojuma, kur var izstiepties. Tāpat tiek piedāvāti akupunktūras paklājiņi, velo trenažieri, galda teniss un daudz kas cits.

Nākamais bloks – videospēles jeb birojos tiek veidoti stūrīši, telpas ar ekrāniem, konsolēm. Tur var ļaut smadzenēm pārslēgties un atslēgties. Nereti šīs vietas ļauj izmantot arī bērniem, kur viņi var skatīties multiplikācijas filmas, kamēr vecāki strādā. Tomēr ir biroji, kuros ir atvēlēti stūrīši tieši bērniem.

Atsevišķas kompānijas ir spērušas soli tālāk, izveidojot dienas centrus un algojot cilvēku, kurš par bērniem rūpējas. Tas vairs nav stūrītis ar papīru un krītiņiem, bet gan pilnvērtīga bērnu aprūpe. Daži uzņēmumi šādu risinājumu kā pagaidu variantu izmēģināja vasarā, kad bērnudārzos parasti ir brīvlaiks, un, iespējams, šāds dienas centrs nākotnē būs ierasta prakse, piedāvāts vai nu ikdienā vai ar zināmu regularitāti.

Lieliski, ja darbiniekiem ir iespēja iziet ārā, ja birojam ir kāds balkons, bet jo īpaši tiek novērtētas terases, pat neraugoties uz mūsu klimatu un to, ka terases nešķiet pārāk racionāls risinājums. Taču, pat, ja tās ir tikai trīs dienas, ko iespējams pilnvērtīgi izbaudīt ārā, darbinieki to novērtē, ir apmierināti, veselāki, rezultātā – lojālāki uzņēmumam, kas šādu iespēju sniedz.

Kopumā biroja vidi šobrīd cenšas izveidot tādu, lai tā pēc iespējas atgādinātu mājas, nozarē runā par tā saucamo biofīlo interjeru. Sienu krāsojums vairs nav ieturēts tikai neitrālā krāsā, mēbeļu izvēlē kompānijas vairs nepieiet stingri un konservatīvi. Mājas sajūtu atgādinoši risinājumi tiek izmantoti, lai pāreja no darba mājās uz darbu birojā būtu maiga, pakāpeniska.

Savu nozīmi nav zaudējušas arī ierastākas labbūtību, veselību veicinošas lietas kā svaigi augļi, ūdens. Lai gan daudzviet tiek veidotas atpūtas, relaksācijas zonas, tās nav saplānotas pārdomāti. Piemēram, varam tikai iedomāties, cik bieži cilvēki izmanto iespēju atpūsties, papļāpāt, pajokot telpā, kas izveidota pretī priekšnieka kabinetam.

Kopumā visiem biroja elementiem ir jābūt gudri saliktiem, un tad lieti var noderēt "workplace advisory" jeb darba vietas konsultāciju pakalpojuma izmantošana.

Tā kā ar biroju saistīts stresa līmenis visiem ir diezgan augsts, piemēram, pētījumi ASV rāda, ka tur pat 83% aptaujāto darbinieku piedzīvo stresu tādā vai citādā veidā, un tas nav atkarīgs no tā, vai strādājam no mājām vai no biroja, dažādi mazie elementi palīdz mazināt neapmierinātību un stresu, uzlabot komunikāciju starp darbiniekiem un viņu vadītāju, paaugstināt lojalitāti.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!