Fоtо: Pixbay

Sarežģītie laiki Latvijas ārējā tirdzniecībā turpinās. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība augustā samazinājās par 24,5%, salīdzinot ar pagājušo gadu, un preču importa vērtības kritums bija teju identisks – 24,8%.

Daļu no krituma EUR izteiksmē skaidro rūkošās cenas, taču arī apjomi gāžas lejā, un, piemēram, augustā eksportētais apjoms bijis par vairāk nekā piektdaļu zem tā, ko eksportējām pērn.

Sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksportam, kritās minerālproduktu grupas preču eksporta ieņēmumi (-67.8%). Joprojām turpinās kritums koka un tā izstrādājumu eksportā (-27.1%). Kritums pret 2022. gadu bijis visās lielākajās koka preču grupās, izņemot kokskaidu plātnes (OSB).

Būtiski sarucis arī augu valsts produktu eksports (-59.2%). Tas tādēļ, ka straujš kritums redzams labības eksportā – kviešu eksports par 87% zemāks nekā pērn. Ja iepriekšējos gados sākām jauno ražu eksportēt jau augustā, tad šogad augustā tukšums, jo lietus kavēja ražas novākšanu. Labā ziņa – septembrī vismaz šī preču grupa noteikti uzrādīs kāpumu.

Eksporta ieņēmumi jau kopš aprīļa ir krietni zem pērnā gada rezultāta, apjomu ziņā esam zem 2022. gada jau teju visu šo gadu. Ja skatāmies ilgākā termiņā, tad augustā ieņēmumi no eksporta bija par aptuveni 30% virs 2019. gada līmeņa (pirms visu krīžu un bumu ēras).

It kā labi, taču īpaši priecāties nebūtu vietā. Tā kā cenas ir par aptuveni tiem pašiem 30% augstākas nekā 2019. gadā, tad skaidrs, ka eksportētā apjoma ziņā esam apmēram turpat, kur 2019. gadā.

Fakts, ka Latvijas eksportā redzam kritumu nav brīnums. Esam maza un atvērta ekonomika, mūs ietekmē pasaules vēsmas. Globālā preču tirdzniecība jau aptuveni gadu ir uz lejupvērstas takas.

"Bloomberg" tirdzniecības indikatoru analīze liecina, ka, iespējams, ļaunākais jau ir aiz muguras. Redzams kāpums pārkrautajās kravās lielajās pasaules ostās (piemēram, Losandželosā), Dienvidkorejas eksports sācis atgūties, Ķīnā ražošana atsākusi augt pēc būtiskiem ekonomikas stimula mēriem no valdības puses. Tomēr, šie piemēri ir vien atsevišķi cerību asniņi, jo lielākā daļa no indikatoriem joprojām ir zem ilgtermiņa vidējiem līmeņiem, jeb – vēsturiskās normas.

Mums svarīgajā Vācijas tirgū apstrādes rūpniecība augustā saruka jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Švakais pasūtījumu apjoms un augstais krājumu līmenis liek domāt, ka straujas pārmaiņas uz labo pusi Vācijas apstrādes rūpniecībā diez vai drīzumā redzēsim.

Arī pasaulē kopumā noteikti negaidām, ka pieprasījums un preču tirdzniecība atgriezīsies buma līmeņos, ko redzējām pēc-Covid laikā. Starptautiskais Valūtas fonds savās oktobra prognozēs vēl nedaudz pasliktinājis skatu uz pasaules un Eiropas ekonomiku nākamajā gadā. Turklāt pasaules izaugsme prognozēta būtiski lēnāka nekā vidēji pēdējās pāris desmitgadēs ierasts. Iemesli – karš, ģeopolitika, pasaules ekonomiku sadalīšanās blokos un centrālo banku likmju celšana.

Tā vien šķiet, ka pēc straujā krituma, ko redzam šobrīd, un kas zināmā mērā ir situācijas normalizācija pēc pēc-Covid buma, sekos nevis atgūšanās, bet lēnas attīstības periods pasaules tirdzniecībā.

Turklāt mūsu uzņēmējus apdraud ne vien globālā pieprasījuma vārgums, bet arī mūsu pašu konkurētspējas jautājums, jo izmaksas, īpaši darbaspēka atalgojums, Latvijā visdrīzāk turpinās augt salīdzinoši strauji.

Līdz ar to jāsaka, ka visdrīzāk eksports saruks vēl vismaz tuvākos ceturkšņus. Ja inflācijā neredzēsim nepatīkamus pārsteigumus (ko Izraēlas-Palestīnas konflikta saasinājuma un Somijas-Igaunijas gāzes vada iespējamās sabotāžas apstākļos nevar izslēgt), tad centrālās bankas ap nākamā gada 2. ceturksni jau varētu sākt samazināt procentu likmes.

Tas iezīmēs atgūšanās sākumu mūsu eksporta partneru būvniecības un mājokļu sektoros, kas tad palīdzēs straujāk augt arī mūsu eksporta apjomiem.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !