Foto: Publicitātes foto/"Sadales tīkls"

Elektrolīniju defektēšana ir neatņemama elektroapgādes infrastruktūras uzturēšanas sastāvdaļa. Lai to padarītu iespējami efektīvāku, AS "Sadales tīkls" elektrotīkla apsekošanu veic ar bezpilota lidaparātu jeb dronu palīdzību, ievācot fotofiksācijas un citus ģeotelpiskus datus. Jaunākās tehnoloģijas nodrošina augstas izšķirtspējas attēlus, savukārt pieejamie mākslīgā intelekta risinājumi ļauj testēt automatizētu tīkla defektu atpazīšanu datu apstrādes procesā, informē uzņēmumā.

"Sadales tīkls" pašlaik esot vienīgais elektroenerģijas sadales sistēmas operators Baltijā, kas elektrolīniju defektu noteikšanā testē un attīsta mākslīgā intelekta risinājumus. Izmantojot mašīnmācīšanās tehnoloģijas, mākslīgā intelekta modeļi tiek trenēti jau datu klasifikācijas brīdī atpazīt dažādus tīkla defektus un novērtēt tīkla elementu tehnisko stāvokli. Tas ievērojami vienkāršo un paātrina datu apstrādes procesu.

Jaunākās paaudzes bezpilota lidaparāti veic gan elektrolīniju fotofiksācijas, gan arī tīkla elementu skenēšanu, izmantojot aerolāzerskēnēšanas tehnoloģiju (LIDAR sensori). Tas ļauj ar augstu precizitāti noteikt arī veģetācijas (koki un krūmāji) apjomu aizsargjoslās.

Paralēli "Sadales tīkls" partnerībā ar "Baltic Satellite Service" sadarbojas arī ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kas ļauj izmantot satelītu datus elektrotīkla kopējā stāvokļa izvērtēšanai. Tas sniedz iespēju noteikt tās zonas, kurās defektu potenciāli varētu būt visvairāk, un šīs teritorijas arī tiek iekļautas lidaparātu maršrutos.

Foto: Publicitātes foto/"Sadales tīkls"

"Mūsu saimniecība ir milzīga – kopējais gaisvadu elektrolīniju garums sasniedz apmēram 55 tūkstošus kilometru. Vēl ne tik sen vienīgā iespēja laikus fiksēt tīkla defektus bija ar cilvēkresursu – mūsu speciālistiem kājām apsekojot līnijas un redzamos defektus apkopojot dokumentācijā. Tas ir fiziski grūts, laikietilpīgs process ar sarežģītu datu apstrādi. Tirgū pieejamo risinājumu izpēte ļauj mums piemeklēt automatizētus risinājumus gan datu ieguvei, gan apstrādei. Defektu noteikšanai patlaban izmantojam dažāda formāta datus – gan attēlus, gan tālizpētes (satelītu) datus, gan arī LIDAR kartēšanas datus. Šīs pieejas iepriekš rūpīgi testētas pilotprojektos un nu jau strādājam pie to ieviešanas ikdienas darbā, tādējādi automatizējot manuālos procesus, kas ilgtermiņā ļaus optimizēt arī darbības izmaksas," stāsta "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Minētās pieejas sniedz ļoti detalizētu ieskatu elektrolīniju stāvoklī, ļaujot preventīvi novērst potenciālas avārijas situācijas. Iegūtie dati ļauj strādāt arī pie elektrotīkla digitālā dvīņa izveides. Plašāks, arvien kvalitatīvāku datu apjoms sniedz iespēju padziļinātāk izpētīt dažādu elektrolīniju defektu izcelšanās gaitu un cēloņus, kā arī veikt precīzāku defektu rašanās prognozi, skaidro uzņēmumā.

Jaunākās paaudzes lidaparātus, tehnoloģijas un datu apstrādes programmatūru nodrošina igauņu uzņēmums "Hepta Group Airborne", ar kuru "Sadales tīkls" jau iepriekš veiksmīgi sadarbojies vairākos pilotprojektos.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!