Foto: Publicitātes foto

Metu konkursā Saeimas nama atjaunošanas vīziju iesnieguši seši pretendenti; konkursa rezultāti būs zināmi augusta beigās, atklāj VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

"Metu konkurss ir pirmais solis ceļā uz pārmaiņām, kas tuvākajos gados sagaida Latvijas parlamenta centrālo ēku. Projekta konsultatīvā padome nolēma organizēt metu konkursu, jo bija svarīgi iespējami nesašaurināt pretendentu loku, lai Saeimas nama atjaunošanas vīziju iesniegt varētu gan jauni censoņi, gan pieredzējuši arhitekti. Redzam, ka konkursā pieteicies pietiekams pretendentu loks, lai tiktu izraudzīta labākā, radošākā un mūsdienīgākā nama atjaunošanas ideja," viņa norāda.

Saeimas nams ir nozīmīgs valsts kultūras piemineklis, kura vērtības saglabājamas un nododamas nākamajām paaudzēm, vienlaikus tas ir kritiskās infrastruktūras objekts. Atjaunotajam Saeimas namam atvērta parlamenta tradīcija būs jāpaceļ jaunā kvalitātē, nodrošinot apmeklētājiem daudzveidīgas izziņas un līdzdalības iespējas un pārveides rezultātā tam jātop par demokrātijas, atvērtības un pieejamības simbolu, tāds ir uzstādījums.

Ņemot vērā, ka Saeimas nams ir tehniski sliktā stāvoklī un daļu tā telpu izmantot atļauts ne ilgāk kā līdz 2027. gada beigām, ir nepieciešams veikt kompleksus ēkas pārbūves un restaurācijas darbus. Saeimas nama atjaunošanas laikā daļa no parlamenta funkcijām tiks pārcelta uz citām telpām. Saeimas nams uz tā atjaunošanas laiku ir nodots VNĪ, kam ir nepieciešamā profesionālā pieredze šāda mēroga būvniecības projektu īstenošanā.

Saeimas nama pārbūves gaitā būs jāuzlabo ēkas energoefektivitāte un jāievieš mūsdienīgi vides pieejamības risinājumi, ievērojot universālā dizaina principus, kā arī jāpaplašina publiskā telpa. Vienlaikus Saeimas namā jāsabalansē klasiskās, tradicionālās vērtības ar mūsdienīgiem akcentiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem, nodrošinot aktuālajām prasībām atbilstošu darba vidi.

Nozīmīgākās ēkas tehniskās problēmas patlaban saistās ar hidroizolācijas trūkumu, konstrukciju stiprību un novecojušajām inženierkomunikācijām. Būtiskākie kapitālieguldījumi būs nepieciešami, lai ierīkotu pamatu hidroizolāciju, pastiprinātu pamatus un pārsegumus un atjaunotu inženiertīklus.

VNĪ skaidro, ka kopējās izmaksas varētu tikt provizoriski aprēķinātas nākamajā projekta posmā, kad tiks izstrādāts būvprojekts. Taču, lai veiktu visus nepieciešamos darbus, uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli, nodrošinātu tās ilgmūžību un ierīkotu Saeimas vajadzībām atbilstošas telpas, atbilstoši MK rīkojumam ir piešķirts finansējums 34 miljoni eiro (ar PVN).

Metu konkursu rīko VNĪ sadarbībā ar Latvijas Arhitektu Savienību (LAS) un Saeimu. Lai kvalitatīvi īstenotu parlamenta nama pārbūves projektu un kultūras vērtību saglabāšanu, projektam izveidota konsultatīvā padome, kurā piedalās pārstāvji no VNĪ, LAS, Saeimas administrācijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Finanšu ministrijas, Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta, Latvijas Amatniecības kameras, Latvijas Restauratoru biedrības, Latvijas Dizaina padomes un drošības iestādēm. Konsultatīvās padomes vadītāja ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

No šā gada 8. marta līdz 18. jūnijam bija iespējams pieteikties radošā konkursā, piedāvājot redzējumu Saeimas nama atjaunošanai. Iesniegtos risinājumus vērtēs divos posmos. Vispirms pieteikumus skatīs tehniskā komisija, kas vērtēs piedāvājumu atbilstību konkursa prasībām. Pēc tam darbu sāks žūrijas komisija – arhitektūras, mākslas, vēstures un būvniecības nozares profesionāļi arhitekta, Latvijas Nacionālās bibliotēkas padomnieka arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jāņa Dripes vadībā. Lai nodrošinātu anonimitāti un neatkarību, tehniskās komisijas un žūrijas komisijas locekļiem līdz pat vērtēšanas procesa beigām nebūs iespējams identificēt saņemto pieteikumu autorus.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!