Foto: Shutterstock

Lielākoties pie sava privātā mājokļa Latvijas iedzīvotāji tiek vecumā no 26 līdz 35 gadiem. Saskaņā ar SEB bankas aptaujas datiem šajā vecuma grupā savs mājoklis ir 35% iedzīvotāju. Vēl agrāk – līdz 25 gadu vecumam – pie mājokļa tika 19% respondentu. Kopumā savs mājoklis šobrīd ir 72% respondentu.

Ja būtu tāda iespēja, daudzi dzīvotu ezera vai jūras krastā.

Aptaujas dati rāda, ka trešdaļa iedzīvotāju ieguvuši nekustamo īpašumu mantojumā vai kā dāvanu no radiniekiem. Mazliet vairāk nekā katrs piektais mājokli ir iegādājies par uzkrātiem līdzekļiem. Savukārt 28% aptaujāto ir mājoklis, kas nopirkts, izmantojot bankas aizdevumu.

"Lai gan kopš aprīļa pieprasījums pēc mājokļa kredītiem aug, tas joprojām atpaliek no 2023. un jo īpaši 2022. gada rādītājiem. Klientu pieprasījumā joprojām dominē sērijveida projekti, kas, visticamāk, skaidrojams ar augstajām cenām jaunajos projektos. Tomēr redzam, ka daudzi rūpīgi izvērtē arī potenciālās mājokļa uzturēšanas izmaksas un izvēlas mājokli jaunajos projektos. To energoefektivitāte ļauj būtiski samazināt ikmēneša maksājumus par dzīvesvietu. Tāpat nozīme ir sakārtotai videi (bērnu rotaļu laukumi, atpūtas vietas, vieta auto), kas tos padara par vērtīgāku investīciju, nekā dzīvoklis, piemēram, padomju laika ēkā. Šobrīd vidējā aizdevuma summa Rīgā svārstās ap 80 tūkstošiem eiro, Pierīgā – ap 115 tūkstošiem, bet pārējā Latvijā – ap 70 tūkstošiem," stāsta SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

Lielākajai daļai iedzīvotāju (75%) svarīgākais kritērijs, izvēloties mājokli, ir tā atrašanās vieta. Otrs būtiskākais kritērijs, ko atzīmē 62% respondentu, ir mājokļa energoefektivitāte, līdz ar to arī zemākas izmaksas par apkuri. Trešajā vietā ir cena, ko atzīmē 60% aptaujāto. Tālāk pēc svarīguma ar gandrīz vienādu vērtējumu ir zaļa un sakārtota vide, tuvumā pieejami veikali, tirdzniecības centri, sabiedriskais transports, kā arī stāvvieta automašīnai.

Atbildot uz jautājumu, cik daudz cilvēki būtu gatavi piemaksāt par to, lai potenciālais mājoklis būtu energoefektīvs, trešdaļa aptaujāto tomēr saka, ka nebūtu gatavi maksāt vairāk. Savukārt 37% būtu gatavi maksāt par 5% vairāk, salīdzinot ar mājokli ar zemāku energoefektivitātes klasi, bet 25% – būtu gatavi maksāt līdz 10% vairāk.

"Iedzīvotājiem svarīgākie kritēriji, izvēloties mājokli, jau vairākus gadus nemainās. Redzam, ka attīstītāji arvien vairāk seko pieprasījumam – pievērš īpašu uzmanību ēku energoefektivitātei, piedāvā risinājumus, kas var samazināt rēķinus, rūpējas par to, lai stāvvietā būtu iespēja uzlādēt elektroauto. Tāpat cenā cenšas iekļaut dažādas ekstras – noliktavu, stāvvietu, virtuves iekārtas vai dāvanu karti, ko katrs var izmantot savām vajadzībām. Ņemot vērā, ka Eiropas Centrālā banka sākusi procentu likmju samazināšanu, tas varētu būt signāls tirgum, kas palielinās pircēju aktivitāti un pieprasījums pēc aizdevumiem augs," turpina Opincāns.

Ja būtu neierobežotas iespējas izvēlēties sev sapņu mājokli, lielākā daļa iedzīvotāju (51%) uzbūvētu savu sapņu privātmāju tuvāk dabai, proti, ezera, upes vai jūras krastā. Savukārt, 26% respondentu, ja būtu tāda iespēja, labprāt pārvāktos dzīvot uz siltajām zemēm. Gandrīz katram ceturtajam sapņu mājoklis ir privātmāja kādā no privātmāju ciematiem, bet katram piektajam – dzīvoklis jaunajā projektā kādā no lielajām Latvijas pilsētām. Tāpat apmēram katrs piektais labprāt dzīvotu dzīvoklī jaunajā projektā, kas uzbūvēts tuvāk dabai pilsētu nomalē vai ārpus tām. Un vien 5% izvēlētos dzīvot pirmskara ēkās.

Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada aprīlī veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!