Fоtо: Aizsardzības ministrija

Baltijas valstu, Polijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas iekšlietu ministri kopīgi ir adresējuši vēstuli Eiropas Komisijai (EK), aicinot Eiropas Savienības (ES) likumdošanā tieši paredzēt iespēju reģiona dalībvalstīm apzināti izvērstās migrācijas gadījumos plašāk izmantot katras valsts tiesību aktu bāzē paredzētos risinājumus.

Apzināta migrantu izmantošana uz Eiropas Savienības (ES) austrumu ārējās robežas no agresoru valstīm – Krievijas un Baltkrievijas – ir gan hibrīdkara elements, gan taktika, kas tiek izmantota, lai destabilizētu ES dalībvalstu iekšējo drošību un ietekmētu dalībvalstu tiesiskos procesus.

Trešo valstu apzināti veicinātās nelegālas migrācijas plūsmas ir jānodala no klasikām migrācijas plūsmām, tostarp, starptautiskās aizsardzības.

Reģiona iekšlietu ministri ir secinājuši, ka šobrīd ES tiesiskais regulējums neļauj dalībvalstīm pietiekami efektīvi novērst un apkarot apzināti izvērsto migrāciju, kas veicina iejaukšanos valstu suverenitātē un nacionālajā drošībā. Situācijas šādos gadījumos mēdz būt atšķirīgas. Tādēļ valstis, novēršot šo apzināti izvērsto migrāciju uz ES ārējām robežām, savas darbības balsta uz katras valsts tiesību aktiem, kā piemēram, atturēšanas politika.

ES tiesiskais regulējums šobrīd primāri nodrošina instrumentus, lai labāk pārvaldītu starptautisko aizsardzību. Lai arī Šengenas Robežu kodekss ir ieviesis procesa virzību, atzīstot apzināto izvērsto migrāciju ES līmenī, tas nerisina situāciju efektīvi.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) norāda, ka migrantu izmantošanu no agresoru valstu puses ir jāvērtē kā drošības, nevis kā migrācijas problēma, kas prasa dažāda veida risinājumus. Bieži šie risinājumi katrai dalībvalstij var būt atšķirīgi, jo agresoru valstu izmantotā taktika mēdz atšķirties un attiecīgi atšķirties var arī katras dalībvalsts īstenotie pretpasākumi, ievērojot tās nacionālajos tiesību aktus. Spēja apkarot hibrīduzbrukumus ar atbilstošiem instrumentiem ir ne tikai atsevišķu dalībvalstu, bet arī visas ES interesēs.

Vienlaikus ministrs uzsver, ka, tieši balstoties uz Latvijas likumdošanu, Latvija ir novērsusi vēl lielāku nelegālo robežšķērsotāju plūsmu, jo ieceļošana ES no mūsu reģiona ir viens no lētākajiem un vienkāršākajiem veidiem.

Ņemot vērā visus apstākļus, reģiona iekšlietu ministri aicina EK ļaut dalībvalstīm uz laiku atkāpties no ES tiesību aktiem, pamatojoties uz valsts drošību. Kā arī palielināt dalībvalstu iespējas risināt migrācijas instrumentalizāciju saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem. Šīs iniciatīvas būtu jāiekļauj jaunās EK darba programmā.

Jau ziņots, ka kopš 2021. gadā, Baltkrievija ir uzsākusi īstenot migrantu krīzi uz Baltijas valstu robežām. Valsts robežsardze kopā ar Valsts policiju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kopš 2021. gada strādā pastiprinātā robežapsardzības režīmā, lai nodrošinātu kārtību un drošību uz ES ārējas austrumu robežas.

Kopumā 2023. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 13863 cilvēki, savukārt 2024. gadā līdz 4. jūnijam atturēti 2197 cilvēki.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !