Foto: AFP/Scanpix/LETA

Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksmē apstiprināts regulas priekšlikums par dabas atjaunošanu, kā arī apstiprināta Padomes vispārējā pieeja par grozījumiem Atkritumu pamatdirektīvā.

Kā skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), dabas atjaunošanas regulas galvenie mērķi ir atjaunot degradētās ekosistēmas, dzīvotnes un sugas sauszemē un jūrās, vienlaikus respektējot dalībvalstu nacionālās īpatnības.

Latvijas delegācijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) pārstāvēja parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

Ilze Dambīte-Damberga, uzrunājot citus ministrus, atzīmēja, ka nosakot vides un klimata mērķus, visi zemes apsaimniekošanas, lauksaimniecības un mežsaimniecības ilgtspējības aspekti ir jāņem vērā integrētā un līdzsvarotā veidā. Tika uzsvērts, ka papildu finansējuma pieejamība ir būtisks priekšnoteikums šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa norāda: "Latvija atbalstīja regulas priekšlikuma par dabas atjaunošanu apstiprināšanu. Tā ir vēsturiska uzvara, kas veicinās Latvijas un Eiropas dabas saglabāšanu un atjaunošanu nākamajām paaudzēm, kā arī sekmēs klimata pārmaiņu mazināšanu un ilgtspējīgu lauksaimniecību."

Savukārt diskusijās par Atkritumu pamatdirektīvas priekšlikuma grozījumiem galvenā uzmanība tika pievērsta divām resursu ietilpīgām nozarēm – tekstilizstrādājumiem un pārtikai.

Grozījumi paredz prasības dalībvalstīm izveidot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu un nodrošināt tekstilizstrādājumu dalīto savākšanu, tādējādi palielinot tekstilizstrādājumu atkalizmantošanu un pārstrādi. Latvija joprojām ir nozīmīgs galamērķis citu valstu nolietotajam apģērbam un ik gadu vidēji tiek ievesti vairāk nekā 25 tūkstoši tonnu jauna un lietota tekstila. Attiecīgi ražotāju atbildības sistēmās varēs iekļaut operatorus un importētājus, kas laiž tirgū jaunas un lietotas tekstilpreces.

Papildus direktīvas priekšlikuma grozījumi paredz arī pārtikas atkritumu mazināšanas mērķus tās ražošanas, mazumtirdzniecības, restorānu, mājsaimniecību un pārtikas piegādes ķēdes posmos. VARAM parlamentārā sekretāre Dambīte-Damberga Latvijas vārdā pauda atbalstu Padomes vispārējās pieejas apstiprināšanai attiecībā uz grozījumiem Atkritumu pamatdirektīvā.

Sanāksmē tika apstiprināti arī Padomes secinājumi par 8. vides rīcības programmas (8VRP) vidusposma izvērtējumu. 8.VRP mērķis ir paātrināt zaļo pārkārtošanos taisnīgi un iekļaujoši ar 2050. gada ilgtermiņa mērķi "labklājīga dzīve planētas iespēju robežās".

Padomes secinājumos tiek uzsvērts sasniegtais progress, minēti esošie izaicinājumi un atspoguļots nākotnes vēlamais virziens klimata pārmaiņu samazināšanā, aprites ekonomikā un ilgtspējīgā resursu pārvaldībā, kā arī bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā un aizsardzībā.

Latvija atbalstīja Padomes secinājumus un to apstiprināšanu. Vienlaikus Latvija norādīja, ka virzībā uz klimatnoturību un vides stāvokļa uzlabošanu, ir būtiski fokusēties uz pieņemto tiesību aktu īstenošanu. Latvija uzsvēra, ka stingri nosoda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kas rada milzīgu kaitējumu videi un riskus kodoldrošībai, enerģētiskajai drošībai un pārtikas nodrošinājumam.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!