Foto: Shutterstock

Gandrīz 19 tūkstošiem mājsaimniecību un uzņēmumu ir risks palikt bez ātra un droša interneta pieslēguma finansējuma samazinājuma dēļ. Tas paredzēts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam" grozījumos, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Finansējumu iecerēts samazināt 21 miljona eiro apmērā. Šo līdzekļu mērķis bija nodrošināt augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras izbūvi tām mājsaimniecībām, kas atrodas tā saucamajā vidējā un pēdējā jūdzē.

LIKTA kopā ar Latvijas Interneta asociāciju (LIA) konceptuāli iebilst grozījumiem, jo tie apdraudot reģionu turpmāku attīstību un sekmējot lielākas digitālās plaisas veidošanos. Asociācijas kopīgi iesniegušas vēstuli Finanšu un Satiksmes ministrijām, mudinot atbalstu saglabāt.

Sākotnējais atbalsts no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) bija aptuveni 32,9 miljoni eiro, un jaunākie grozījumi to samazinātu līdz aptuveni 11 miljoniem, ko var vērtēt kā pašu minimumu. Viena kilometra optiskā tīkla infrastruktūras izbūve vidēji izmaksā no 30 līdz 40 tūkstošiem eiro, savukārt jauna sakaru torņa būvniecība atkarībā no augstuma un nestspējas – no 200 līdz 350 tūkstošiem eiro.

Kopumā Latvijā vēl aizvien ir 500 000 adrešu, kas atrodas "baltajā" teritorijā jeb vietās, kurās neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un arī tuvāko trīs gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar platjoslas tīklam atbilstošiem parametriem. Līdz ar to gala lietotājiem nav pieejams kvalitatīvs internets. Samazinot paredzēto finansējuma apjomu, 19 tūkstošiem mājsaimniecību un uzņēmumu joprojām nebūs pieejams ātrs internets, kas savukārt ietekmēs ekonomisko attīstību reģionos, uzsver asociācijās.

"Jau 2020. gadā Satiksmes ministrijas pasūtītajā pētījumā tika konstatēts, ka Latvijā trūkst investīciju sakaru nozarē, lai sasniegtu Eiropas Savienības savienojamības mērķus. Augstas veiktspējas tīkla izbūve ir finansiāli ietilpīga, un "baltajās" teritorijās klientu skaits nav pietiekams, lai operatoriem būtu saistoši tajās investēt. Līdz ar to valsts vai Eiropas programmu finansiāls atbalsts ir būtisks, lai veicinātu augstas veiktspējas tīklu pieejamību valsts reģionos un maksimāli novērstu digitālo plaisu sabiedrībā. Kavēt ātrdarbīgas komunikācijas infrastruktūras izbūvi ir ne tikai risks valsts drošībai, bet arī tiek radīti nelabvēlīgi apstākļi investīciju piesaistei. Šāds samazinājums programmas finansējumam nav Latvijas valsts un sabiedrības interesēs," nepieciešamību saglabāt atbalstu programmā komentē LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.

Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem paredzēts samazināt programmas pašreizējo finansējumu 21 815 259 eiro apmērā projektā noteiktajām pozīcijām "Digitālā savienojamība" un "Uzlabot digitālo savienojamību". Tāpat grozījumos veikti labojumi arī politikas mērķu iznākumu rādītājos.

"Interneta lietotājiem ir pieejami dažādi bezmaksas Speedtest tipa rīki, kur katrs varam izmērīt un novērtēt sava pieejamā interneta jaudu jau šodien. Infrastruktūras projektēšana, saskaņošana un izbūve prasa gan laiku, gan līdzekļus. Eiropas 2025. gada mērķis paredz 100Mb pieejamību katrai mājsaimniecībai Latvijā, savukārt 2030. gadā jau 1Gb pieejamību. Gigabiti bez nopietnām investīcijām un darba neatnāks paši no sevis. Ātrs internets mums nepieciešams gan ekonomiskai izaugsmei, gan inovācijām, gan izglītībai, gan nākotnes tehnoloģijām. Lai paspētu īstenot gan Latvijas, gan Eiropas stratēģiskos mērķus, investīcijas sakaru infrastruktūrā samazināt nedrīkstam," norāda LIA valdes priekšsēdētājs Andis Āriņš.

LIKTA un LIA iebilst "pret sasteigtu un nepārdomātu finansējuma samazināšanu nozarei, jo tas paredzami var kavēt un ietekmēt valsts izvirzīto digitālās transformācijas un savienojamības mērķu sasniegšanu". Vienlaikus nozares nevalstiskās organizācijas aicina valdības pārstāvjus uz dialogu, kura laikā puses varētu vienoties par turpmākajiem soļiem, kā nozarei paredzēto finansējumu jēgpilni ieguldīt, lai Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm nodrošinātu augstvērtīga interneta pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!