Fоtо: Reuters/Scanpix/LETA

Īrijā sociālajos medijos plašu izplatību guva ieraksts ar apgalvojumu, ka Eiropas Komisija (EK) ir pavēlējusi valstij atlikt vispārējās vēlēšanas, lai nodrošinātu noteiktu likumu pieņemšanu pirms iespējamās valdības maiņas.

"Eiropas Komisija ir teikusi valdībai nerīkot vēlēšanas līdz nākamajam gadam, lai varētu pieņemt Migrācijas paktu, PVO (Pasaules Veselības organizācijas) līgumu un likumus par naida runu," bija teikts vienā no pirmajiem šāda veida ierakstiem mikroblogošanas vietnē "X" 27. martā.

"Man teica, ka Varadkars [Īrijas premjers Leo Varadkars] pēc Eiropas Komisijas ieteikuma ir atkāpies no amata, lai mazinātu spiedienu. Uzticams avots!" vēsta ieraksts, kura izplatībā sākās aprīlī.

Šis ieraksts skatīts vairāk nekā 20 000 reizes, bet tā ekrānuzņēmums "Facebook" tīklā saņēma vairāk nekā 130 reakciju.

Tomēr, kā skaidro Īrijas medijs "The Journal" uz šī apgalvojuma absurdumu norāda jau fakts, ka tajā ir fundamentāli pārprasta Īrijas politiskās sistēmas darbība, apgalvojot, ka Eiropas Savienībai (ES) ir ietekme uz to, kad Īrijas valdība rīko vispārējās vēlēšanas.

Vēlēšanu rīkošanas grafiks ir noteikts likumā (mazāk konkrēti arī Konstitūcijā), kas nosaka, ka vispārējām vēlēšanām jānotiek vismaz reizi piecos gados. Konstitūcija nosaka, ka ievēlētā parlamenta apakšpalāta Dails "nedrīkst pastāvēt ilgāk par septiņiem gadiem kopš tā pirmās sanākšanas", bet ar likumu var noteikt arī īsāku periodu. 1992. gada Vēlēšanu likums šo termiņu ierobežo uz pieciem gadiem, skaidro "The Journal".

Tas nozīmē, ka pašreizējam 33. Dailam, kas pirmo reizi sanāca 2020. gada 20. februārī , jābeidz darboties līdz tam pašam datumam 2025. gadā. Nākamās vispārējās vēlēšanas jāsarīko līdz 2025. gada marta beigām.

Ierakstā teikts, ka ES vēlas, lai Īrija "ieviestu Migrācijas paktu, PVO līgumu un likumus par naida runu".

Taču, kā atzīmē "The Journal", Īrijas valdība jau ir paziņojusi par lēmumu pievienoties Migrācijas paktam. Tiesību akti, lai tas varētu stāties spēkā, drīzumā nonāks parlamenta Tieslietu komitejā, pēc tam abās parlamenta palātās, līdz tos varēs parakstīt.

Tāpat ES līgumos Īrijai skaidri paredzēta atteikšanās klauzula, kāda vēl ir tikai Dānijai, skaidro medijs, secinot, ka nevar būt ne runa par līgumu uzspiešanu.

Migrācijas un patvēruma pakts ir desmit likumu pakete, kas paredz kopīgu regulējumu, kā ES valstis rīkojas migrācijas gadījumos. Dalībvalstīm būs divi gadi savu likumu pielāgošanai, lai pildītu pakta noteikumus.

Naida runas likumi ir paredzēti, lai vēstos pret noziegumiem, kas balstīti aizspriedumos, pret grupām, piemēram, rasi, reliģiju, seksuālo orientāciju. Šis likums Īrijas parlamentā ir intensīvi apspriests gadiem un jau ir apstiprināts parlamenta apakšpalātā, tāpēc nav pamata apgalvot, ka ES pēkšņi sākusi to uzspiest, norāda medijs.

Savukārt PVO līgumam ir maz sakara ar Eiropas Savienību un tas vēl nav iesniegts izskatīšanai. PVO līgums jeb pilnajā nosaukumā Pandēmijas novēršanas, gatavības un reaģēšanas nolīgums jau daudzus mēnešus bija sazvērestības teoriju objekts, lai gan tā gala teksts pat vēl nav gatavs un joprojām turpinās sarunu process, kas sākās jau 2021. gada decembrī. Jaunākā informācija par šo tēmu PVO tīmekļa vietnē (28. maijs) liecina, ka darbs pie līguma projekta vēl turpinās.

Līguma mērķis ir veidot noturību pret pandēmijām, strādāt pie profilakses un reakcijas slimību uzliesmojumu gadījumos. Tāpat nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi pandēmijas pretpasākumiem un atbalstīt globālu koordināciju.

PVO loma šajā procesā gan ir lielākoties administratīva, organizācija nevar izlemt, ko tieši līgums paredzēs. Par to jāvienojas dalībvalstīm.

Visos šajos gadījumos nav pierādījumu par jebkādu ES spiedienu pret Īriju par šiem jautājumiem, divos gadījumos valsts jau pati strādā pie likumu ieviešanas, trešajā vēl nav konkrēta piedāvājuma, secina "The Journal".

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !