Fоtо: Midjourney/DELFI

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kopīgie centieni nesasniegs 2030. gadam noteiktos mērķus digitālajā jomā, secinājusi Eiropas Komisija (EK), norādot, ka nepieciešamas papildu investīcijas gan ES, gan valstu līmenī, jo īpaši tādās jomās kā digitālās prasmes, augstas kvalitātes savienojamība, mākslīgā intelekta (MI) un datu analīzes ieviešana uzņēmumos, pusvadītāju ražošana un jaunuzņēmumu ekosistēmas.

Otrdien EK publicēja otro ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē, kurā sniegts visaptverošs pārskats par progresu, kas panākts centienos sasniegt mērķus un mērķrādītājus digitālajā jomā, kas 2030. gadam noteikti Digitālās desmitgades politikas programmā (DDPP).

Šogad pirmo reizi ziņojumam ir pievienota dalībvalstu iesniegto valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu analīze, kurā sīki izklāstīti plānotie valsts pasākumi, darbības un finansējums ES digitālās pārveides veicināšanai.

Gan ES, gan dalībvalstīm ir svarīga loma jaunā tiesiskā regulējuma īstenošanā, rīkoties, lai veicinātu digitālo tehnoloģiju izplatīšanu, un nodrošināt, ka tās iedzīvotājiem ir pienācīgas digitālās prasmes, lai viņi varētu pilnībā gūt labumu no digitālās pārveides. Tāpēc šā gada ziņojumā pausts aicinājums pastiprināt dalībvalstu rīcību, lai tā būtu vērienīgāka, jo digitālās desmitgades mērķu sasniegšana digitālajā infrastruktūrā, uzņēmumos, prasmēs un sabiedriskajos pakalpojumos ir izšķiroši svarīga ES turpmākai ekonomiskajai labklājībai un sabiedrības kohēzijai.

Inovatīvu tehnoloģiju pieņemšana un izstrāde ir izšķiroši svarīga Eiropas konkurētspējai, jo īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā vidē un pieaugošo kiberdrošības apdraudējumu dēļ, kas prasa lielāku noturību un stingrus drošības pasākumus.

Ziņojumā uzsvērts, ka ES nebūt nav sasniegusi DDPP noteiktos savienojamības mērķus: pptiskās šķiedras tīkli, kas ir kritiski svarīgi gigabitu savienojamības nodrošināšanai un progresīvu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, mākoņdatošanas un lietu interneta (IoT), ieviešanai, sasniedz tikai 64% mājsaimniecību. Kvalitatīvi 5G tīkli pašlaik sasniedz tikai 50% no ES teritorijas, un to veiktspēja joprojām ir nepietiekama, lai sniegtu progresīvus 5G pakalpojumus. Lai risinātu šīs problēmas, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai veicinātu patiesi funkcionējošu digitālo vienoto tirgu, secina EK.

Arī mākslīgā intelekta, mākoņdatošanas un/vai lielo datu ieviešana Eiropas uzņēmumos 2023. gadā bija krietni zemāka par digitālās desmitgades mērķrādītāju, kas ir 75%. Saskaņā ar pašreizējām tendencēm līdz 2030. gadam tikai 64% uzņēmumu izmantos mākoņdatošanu, 50% lielos datus un tikai 17% mākslīgo intelektu. Lai panāktu uzņēmējdarbības nozares digitalizāciju, ir ārkārtīgi svarīgi stimulēt MVU ieviest inovatīvus digitālos rīkus, jo īpaši mākoņdatošanu un mākslīgo intelektu, kā arī mobilizēt papildu privātās investīcijas strauji augošos jaunuzņēmumos, skubina EK. Tas ir būtiski, lai saglabātu Eiropas konkurētspēju uz datiem balstītas inovācijas, efektivitātes un izaugsmes jomā.

Vēl viena liela problēma, ar ko saskaras ES digitālā pārveide, joprojām ir digitālo tehnoloģiju ierobežotā izplatība ārpus lielām pilsētām. Lai novērstu šo digitālo plaisu, ir būtiski veicināt sadarbību starp Eiropas dalībniekiem pārrobežu un vietējā līmenī, piemēram, izmantojot daudzvalstu projektus, Eiropas digitālās inovācijas centrus (EDIH) un Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijus (EDIC). Kopš pagājušā gada šajā jomā ir gūti vairāki panākumi, un līdz 2024. gada maija beigām ir izveidoti trīs EDIC.matprasmes. Saskaņā ar pašreizējo tendenci IKT speciālistu skaits ES 2030. gadā būs aptuveni

Pašlaik digitālajā desmitgadē noteiktie digitālo prasmju mērķrādītāji vēl nebūt nav sasniegti, jo tikai 55,6% ES iedzīvotāju ir vismaz digitālās pa12 miljoni, un joprojām pastāv dzimumu nevienlīdzība. Lai sasniegtu mērķrādītājus, dalībvalstīm būtu jāievēro daudzšķautņaina pieeja, lai veicinātu digitālās prasmes visos izglītības līmeņos un stimulētu jauniešus, jo īpaši meitenes, izrādīt interesi par zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) disciplīnām.

Dalībvalstis virzās uz mērķi padarīt visus galvenos sabiedriskos pakalpojumus un elektroniskās veselības kartes pieejamas iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiešsaistē, kā arī nodrošināt tiem drošu elektronisko identifikāciju (eID). Neraugoties uz nevienmērīgo ieviešanu dalībvalstīs, eID pašlaik ir pieejama 93% ES iedzīvotāju, un paredzams, ka ES digitālās identitātes maks stimulēs tā izmantošanu. Tomēr ierastās darbības scenārijā joprojām ir sarežģīti līdz 2030. gadam sasniegt 100% digitālo publisko pakalpojumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, secina EK.

Kā iet Latvijai?

Kā informē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), gan attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem (88,2%), gan uzņēmumiem (87,2%) Latvija ierindojas virs ES vidējā rādītāja (attiecīgi – 79,4%, 85,4%). Turklāt 78,4% Latvijas iedzīvotāju ir e-pārvaldes lietotāji, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju.

Elektronisko identifikāciju pēdējo 12 mēnešu laikā ir izmantojuši 70,2% Latvijas iedzīvotāju, lai piekļūtu tiešsaistes pakalpojumiem, ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju (ES vidēji - 40,7%). No 2023. gada Latvijā tiek nodrošināta iespēja arī privātā sektora e-pakalpojumus saņemt, izmantojot eID un parakstīšanas integrācijas lietojumprogrammas saskarni (API) un eParaksts mobilo lietotni. Tā rezultātā identitātes pārbaužu skaits, izmantojot šos rīkus, ir palielinājies par 30% jau viena gada laikā. Personīgajiem veselības datiem tiešsaistē piekļūst 38,3% Latvijas iedzīvotāju, pārsniedzot ES vidējo rādītāju (24,35%).

ES iedzīvotāju un sabiedrības aizsardzībai un iespēju nodrošināšanai Latvija īsteno iekļaujošu digitālo pārkārtošanos, vienlaikus ir jāturpina izvērst centienus, lai palielinātu iedzīvotāju digitālo pamatprasmju līmeni, kas ir zem ES vidējā rādītāja, ar salīdzinoši lēnu pieaugumu. Latvija ir veicinājusi digitālo prasmju apguvi, tā rezultātā digitālo prasmju apmācība tiek integrēta dažādos izglītības posmos, sākot no agrīnas formālās un neformālās izglītības, apmācībās nodarbinātajiem, pieaugušo izglītībā, e-mācības un izstrādāta arī individuālās mācīšanās kontu pieeja. Tāpat tiek īstenoti pasākumi, lai uzlabotu sieviešu un meiteņu digitālās pamatprasmes, palielinātu IKT speciālistu skaitu, saglabājot sniegumu šajā jomā virs ES vidējā rādītāja.

Tehnoloģiskās līderības panākšanai konkurētspējīgai, suverēnai un noturīgai ES ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) un 5G pārklājumu jomā Latvijas izaugsmes temps ir konsekvents un virs ES vidējā rādītāja, tomēr digitālās infrastruktūras rādītāji kopumā ir zemāki nekā ES vidēji. Digitālās infrastruktūras izveidei tiek veikti mērķtiecīgi valsts atbalsta pasākumi vidējās un pēdējās jūdzes tīkla segmentu izvēršanai. Latvija progresē pusvadītāju un kvantu skaitļošanas jomā, bet ir jāveicina pasākumi perifērijas skaitļošanas mezglu izvēršanā. Uzņēmumu digitalizācijas rādītāji (mazie un vidējie uzņēmumi ar pamata digitālās intensitātes līmeni, datu analīzes, mākslīgā intelekta un mākoņskaitļošanas izmantošana) liecina par ievērojamu izaugsmi, tomēr joprojām ir zemāki par ES vidējiem rādītājiem. Ziņojumā tiek atzinīgi novērtēti ;istenotie pasākumikiberdrošības infrastruktūras stiprināšanā un daudzvalstu sadarbībā, kas ir īpaši svarīgi esošajā ģeopolitiskajā situācijā.

Latvija īsteno viedo zaļo politiku digitālajā pārveidē, vienlaikus, ziņojumā ietverts ieteikums Latvijai saskaņot pieeju digitālai un zaļai pārveidei, tostarp, veicināt digitālās infrastruktūras, jo īpaši datu centru, energoefektivitātes un materiālu efektivitātes uzlabojumus, kā arī atbalstīt tādu digitālo risinājumu izstrādi un ieviešanu, kas samazina oglekļa pēdu citās nozarēs, piemēram, enerģētikas, transporta, ēku un lauksaimniecības nozarēs, tostarp šādu risinājumu izmantošanu MVU.

ES dalībvalstīm līdz 2. decembrim būs jāpārskata un jāpielāgo savi ceļveži, lai tie atbilstu Digitālās desmitgades politikas programmas vērienīgajam mērķim. EK uzraudzīs un novērtēs šo ieteikumu īstenošanu un ziņos par panākto progresu nākamajā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē 2025. gadā.

Digitālās desmitgades ceļš, ko ierosināja 2021. gada septembrī, nosaka skaidru virzību uz priekšu, lai Eiropas Savienībā panāktu digitālo pārveidi. 2022. gada decembrī Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem to papildināja, nosakot principus un saistības, kas būtu jāievēro ES digitālajai pārveidei.

Pirmais ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē tika publicēts 2023. gada septembrī.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !