Ģirts Greiškalns: Kas ir Latvijas ūdeņraža nozares veiksmes atslēga?

Jāatzīmē, ka jau vairākus gadus Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas valstīs, kurā darbojas ūdeņraža uzpildes stacijas un pa ielām braukā ūdeņraža elektriskie trolejbusi, tāpat arī ir vairāki aktīvi projekti asociācijas pārraudzībā un uzņēmumi, kas veiksmīgi piesaistījuši investīcijas.

Šeit mēs runājam par atjaunīgo enerģiju un "zaļo" ūdeņradi, kas atbilst Eiropas Savienības Zaļajam kursam un ekonomikas pārejai uz tīru enerģiju, kas ir videi draudzīga. Līdz šim atjaunīgās enerģijas kontekstā vairāk tiek runāts saistībā ar enerģijas ieguvi no saules un vēja. Bet šeit ir problēma – kad vējš pūš un saule spīd, tad enerģijas tiek saražots par daudz, bet kad nav ne vēja, ne saules, tad enerģijas pietrūkst. Atjaunīgās enerģijas uzglabāšana ir galvenā problēma, un šeit viens no risinājumiem ir ūdeņradis.

Ūdeņraža ekonomika energokopienu kontekstā

Ūdeņraža ielejas, sauktas par energokopienām, ir Eiropā tradicionāla nozares darbības struktūra, kas tiek arī veiksmīgi šobrīd iedzīvināta kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Termins "energokopienas", Eiropas Savienības likumdošanā ieviests relatīvi nesen, tāpēc Latvijā vēl šī principa ieviešana ir pašā sākuma stadijā. Bet, regulējums pastāv, tātad privātajai iniciatīvai ir iespēja izmantot energokopienu principu kā biznesa attīstības instrumentu.

Kāds ir Latvijas potenciāls?

Latvijā ir relatīvi liels vēja enerģijas potenciāls, bet diemžēl ir pagājuši gadi, līdz iedzīvotāji, pašvaldības un valdība ir daudz maz apzinājuši interešu saskaņošanas mākslu. Varbūt ne līdz galam, tāpēc vēju parku attīstība iet bruņurupuča ātrumā, bet no strupceļa arī esam izvirzījušies. Vēju parki Latvijā būs. Otrs, Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, proti, iespējas eksportēt zaļo enerģiju līdzīgi kā to dara Igaunija.

Un darīt vēl vairāk – saražoto elektrību ir jāpārvērš ūdeņradī jeb citā elektrības nesējā, piemēram, amonjakā, un tad šos produktus būtu iespēja eksportēt, it īpaši apzinoties, ka Latvijas ostas ir tam piemērotas. Trešais priekšnosacījums ir mūsu valsts krasta līnija. Tas nozīmē, ka vēja parki jūrā ir vidējas perspektīvas potenciāls. Vēja parku izbūve jūrā nodrošinātu salīdzinoši lētu elektrību, kuru arī varētu plānot ūdeņraža ekonomikai.

Runājot par ūdeņraža industriju kā tādu, tā Latvijā ir aktīva jau vairāk nekā divdesmit gadus. Šobrīd nozares asociācijas pārraudzībā ir vairāki projekti ne vien Centrālajā un Austrumeiropā, bet arī Skandināvijā. Latvija savā ziņā ir nozares pionieris – jau vairākus gadus pa Rīgas ielām kursē ūdeņraža dzinēja trolejbusi, kas ir viens no pirmajiem un unikāls projekts ne vien Eiropā, bet pasaulē. Liels solis un, šķietami, arī milzīgs potenciāls. Rīgas pilsēta pašlaik arī strādā pie digitālajām inovācijām, lai izvērtētu kā pašvaldība var nodrošināt digitālo infrastruktūru un inovatīvus risinājumus ūdeņraža ekonomikas attīstībai Rīgā. Kā viens no risinājumiem varētu būt digitālā dvīņa izstrāde, ar kura palīdzību uzlabot atjaunojamo energoresursu projektu ekonomisko dzīvotspēju un modelēt ūdeņraža tehnoloģijās balstītus risinājumus,

Latvijas ūdeņraža ekonomika, vai sinhroni ar Eiropas Savienību?

Latvijā ūdeņraža nozares attīstībā nav vienota valsts redzējuma, kā rezultātā nozares savā starpā nesadarbojas. Vienkāršs ikdienas piemērs - katrai nozarei, izvērtējot ūdeņradi kā potenciālo energoresursu, šobrīd ir savs atšķirīgs traktējums. Tai pašā laikā Eiropas ūdeņražu ieleju pieredze mums māca, ka veiksmes atslēga slēpjas tieši sadarbībā jeb ūdeņraža ieleju un energokopienu principa iedzīvināšanā, kurās ūdeņradis tiek izmantots kā enerģijas nesējs starp ražotāju, transportētāju un patērētāju.

Enerģētikas nozare pēdējos gados ir strauji augusi, veidojot gandrīz trešdaļu no globālajām investīcijām, un šis rādītājs norāda uz enerģētikas sektora milzīgo potenciālu. Latvijai šis nozares investīciju vilnis ir iespēja nostiprināties kā nozīmīgam spēlētājam globālajā enerģētikas vidē.

Ūdeņradis ir labs piemērs, ka šādas tehnoloģijas, kas ir izaugsmes procesā, var iedot Latvijai iespēju. Kā potenciālu piemēru varam minēt Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projektu ELWIND, kas paredz vēja parka izbūvi vairāk nekā 20 km attālumā no krasta starp Liepāju un Ventspili. Starpvalstu kopprojekts, kuru no Latvijas puses īsteno Investīciju un attīstības aģentūra, un vienīgais šobrīd Latvijā atkrastes vēja projekts, pateicoties kuram attīstās citi šobrīd esošie ūdeņraža investīciju projekti, piemēram, Liepājā, kur paredz atjaunojamās enerģijas kompleksa izbūvi, un "Fokker Next Gen" ūdeņraža dzinēju lidmašīnu ražotne. Vēja parka projekts darbojas kā viens no vērtību ķēdes posmiem, lai piesaistītu investīcijas visos pārējos posmos - ražošanā, transportēšanā, uzglabāšanā un nodošanā tālāk, kā arī kalpo kā 'burkāns’, lai investorus ūdeņraža saistītājos sektoros ieinteresētu nākt uz Latviju.

Kopumā Latvijas virzība uz ūdeņraža ekonomikas izveidi norit samerā sinhroni ar citām dalībvalstīm. Daļēja ir gan patiesība, ka Latvija startē lēnāk nekā citas dalībvalstis. Tas redzams, apskatot Eiropas finanšu institūciju lēmumus par subsīdiju naudas piešķiršanu ūdeņraža projektiem.

Pēdējā gada laikā Latvijā interesi par iesaistīšanos attīstīt ūdeņraža ekonomiku deklarējuši ap desmit uzņēmumu, kas, jāatzīst, nelielai valstij nav maz skaits, jo šeit mēs runājam par ļoti lieliem investīciju projektiem. Tāpēc tagad svarīgi atcerēties, ka pirms gadiem esam bijuši pionieri ūdeņraža tehnoloģiju pielietošanā, un veiksmīgi koordinējot privāto iniciatīvu un valsts atbalstu, iet daudz lielākiem soļiem uz priekšu.