Deputāti kritizē valdības sagatavoto pozīciju sarunām par jauno ES tiešmaksājumu shēmu

Saeimas Preses dienests informē, ka regulas projekts iekļauts pirmdienas ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes darbakārtībā.

Deputāti apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju, kurā, uzsākot diskusiju par jauno regulu, akcentēta nepieciešamība nodrošināt godīgu tiešo maksājumu atbalsta apmēru visu dalībvalstu lauksaimniekiem. Komisijas sēdē izvērtās diskusija par to, vai jaunajā atbalsta shēmu sadalījumā nepieciešams iekļaut papildus kritērijus, kas ierobežotu ES tiešmaksājumu saņēmēju loku.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica pauda viedokli, ka Latvijai nevajadzētu noteikt papildu kritērijus, kurus neprasa Eiropas Komisija. "Mums nevajadzētu pašiem pastiprināt Komisijas piedāvātos kritērijus. Citādi mēs no tiešo maksājumu saņēmēja loka izslēgtu lielu daļu Latvijas zemnieku, kuriem lauksaimniecība nav vienīgais ienākumu avots," teica Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat komisijas priekšsēdētāja kritiski vērtēja Latvijas pozīcijā minēto ierosinājumu noteikt, ka ES finansējumu jaunajiem lauksaimniekiem turpmāk varētu saņemt tikai pretendenti, kuriem ir izglītība lauksaimniecības nozarē. Šādam priekšlikumam trūkst ekonomiskā pamatojuma, akcentēja Kalniņa-Lukaševica.

Pret šāda papildu kritērija noteikšanu sēdē asi iebilda arī deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK). Deputāts norādīja, ka laukos sekmīgi saimnieko pietiekami daudz zemnieku, kuri nav ieguvuši akadēmisku izglītību lauksaimniecībā. Šādi enerģiski un aktīvi lauksaimnieci zināšanas ieguvuši pašmācības ceļā, un nereti ir pat kompetentāki par citiem zemniekiem ar oficiāliem izglītības dokumentiem, pauda Rasnačs.

Deputāti akcentēja, ka gaidāmā diskusija par jauno regulas projektu Latvijas pārstāvjiem jāizmanto, lai uzsvērtu mūsu valsts nostāju, ka Eiropas Komisijas piedāvājums nākamajam daudzgadu budžeta periodam 2014.-2020.gadam Latvijai nav pieņemams. Jo saskaņā ar to 2017.gadā mūsu valsts lauksaimnieki joprojām saņemtu tikai 54 procentus no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.

Kalniņa-Lukaševica uzsver, ka arī deputāti apņēmušies izmantot parlamentāros kontaktus pārējās ES dalībvalstīs, lai lobētu mūsu lauksaimnieku intereses. "Latvijai pozitīvu lēmumu būs iespējams panākt tikai tad, ja šajā jautājumi aktīvi un koordinēti darbosies visi Latvijas pārstāvji – Saeimas deputāti, ministri, nozaru eksperti, diplomāti un no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti. Tieši tādēļ jau decembra sākumā vizītē apmeklēšu Briseli, lai Eiropas Savienības atbildīgo institūciju pārstāvjiem skaidrotu Latvijas nostāju par nepieciešamību izlīdzināt lauksaimniecības tiešmaksājumus," atzīmē Kalniņa-Lukaševica.

Jau vēstīts, ka 12. oktobrī EK prezentēja KLP reformas piedāvājumu, kura izpelnījusies asu kritiku. EP KLP reforma ir iesniegta kā likumdošanas pakete, kura sastāv no septiņiem ziņojumiem. Par reformu atbildīgā EP būs Lauksaimniecības komiteja, kurā reformu būtu nepieciešams apstiprināt līdz 2012.gada beigām, lai pēc tam varētu sāktu sarunas ar Padomi. Jaunajai politikai jāstājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

"Delfi" jau ziņoja par visu triju Baltijas valstu zemnieku protestiem EK priekšlikuma publicēšanas dienā – 12.oktobrī. Zemnieki miermīlīgās protesta akcijās Rīgā, Viļņā, Tallinā un Briselē pieprasīja atbildīgajām ES institūcijām vienlīdzīgākus tiešmaksājumu starp ES dalībvalstu zemniekiem 2014.-2020.gada periodā.

EK piedāvā 2014.-2020.gadā palielināt Latvijas lauksaimnieku tiešo maksājumu "aploksnes" griestus no 146 miljoniem eiro uz 218 miljoniem eiro gadā. Līdz ar to saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem atbalsts par vienu hektāru Latvijā pieaugtu no 95 eiro (67 latiem) līdz 141 eiro (99 latiem). Šo pieaugumu finansēs valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90% ES vidējo maksājumu.

Zemnieki gan norāda, ka arī pēc šī pieauguma lauksaimnieki Latvijā ES platības maksājumos saņemtu vismazāko summu starp 27 valstīm. Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka tiešie maksājumi nākamajā ES budžeta periodā starp ES valstīm ir jāizlīdzina daudz krasāk, nekā to paredz EK piedāvājums.