EK pārstāve Latvijā sola Briseli informēt par zemnieku neapmierinātību ar tiešmaksājumiem  (2)

Šteinbuka pie zemniekiem iznāca pēc sarunas ar vairāku lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, kurus informēja par jaunāko EK piedāvājumu. Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Janosns pēc šīs sarunas sacīja, ka piedāvājums ir tāds, kā bija sagaidāms – "diemžēl maksājumi Latvijas zemniekiem būs zemākie Eiropas Savienībā".

Jansons sacīja, ka vairākas lauksaimnieku organizācijas ir sagatavojušas kopīgu pozīciju un ziņojumu par situāciju Latvijas lauksaimniecībā, kas protesta beigās iesniegts EK pārstāvniecības vadītājai Šteinbukai. Latvijas Zemnieku federācijas biedrs Mārtiņš Cimermanis sacīja, ka pozīcijā pausta neapmierinātība ar Latvijas zemniekiem piedāvātajiem tiešmaksājumiem.

Cimermanis nodēvēja Eiropas lauksaimniecības politiku par šķeltniecisku, un, viņaprāt, šajā jautājumā būtu jāatrod kāds kopīgs risinājums. Viņš sacīja, ka lauki jau tāpat paliek tukšāki, un saskaņā ar jaunāko EK tiešmaksājumu piedāvājumu šī tendence turpināsies.

Savukārt Šteinbuka zemniekiem pateicās par to, ka viņi aktīvi pauž savu viedokli. Viņa atzina, ka labi saprot zemnieku neapmierinātību, un atgādināja, ka viena no ES vērtībām ir solidaritāte. EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja izteica cerību, ka ES iestādes sadzirdēs Latvijas zemnieku balsi. Tāpat viņa solīja, ka EK pārstāvniecība Latvijā darīs visu, lai tas notiktu, informējot par zemnieku neapmierinātu ES institūcijas - Eiropas Parlamentu (EP) un Padomi.

Šteinbuka sacīja, ka EK priekšlikumi lauksaimniecības maksājumiem ir tikai sākumposmā, un līdz galīgai to apstiprināšanai EP un Padomē paies vēl salīdzinoši ilgs laiks.

Šteinbuku protestā sapulcējušies zemnieki sagaidīja, skandējot "Vienlīdzību, vienlīdzību!".

EK piedāvājums paredz, ka visās valstīs, kur tiešie maksājumi ir mazāki nekā 90% ES vidējā rādītāja, no 2014. līdz 2017.gadam viena trešdaļa starpības tiks dzēsta. Latvijas gadījumā tas nozīmētu vairāk nekā 50% pieaugumu (aptuvenie aprēķini: no 95 eiro uz 141 eiro par hektāru). Pieaugumu finansē valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90% ES vidējo maksājumu. Latvijas "aploksnes" griesti palielinās no 146 miljoniem eiro uz 218 miljoniem eiro gadā.

Saskaņā ar EK piedāvājumu vienīgās valstis, kuru zemnieki tiešmaksājumos saņemtu vērā ņemami vairāk kā iepriekš, ir Baltijas valstis un Rumānija. EK apņemas diskutēt par pilnīgu izlīdzināšanu nākamajā budžeta periodā, kas sāksies pēc 2020.gada, informēja EK.

Latvija kā valsts, kur tiešie maksājumi arī pēc paaugstināšanas būs zemāki par 90% ES vidējā rādītāja, 5% savas lauku attīstības aploksnes varēs izmantot tiešajiem maksājumiem, ja to izvēlēsies.

Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka Eiropas Komisijas (EK) trešdien oficiāli publiskotie priekšlikumi par Kopējo lauksaimniecības politiku laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, Latvijai nav pieņemami, jo turpina diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem.

"Diemžēl joprojām Eiropas Komisija klaji ignorē Latvijas un vēl citu dalībvalstu prasības izlīdzināt tiešos maksājumus Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Šis Eiropas Komisijas piedāvājumu diskriminē Latvijas lauksaimniekus. Mūsu prasība joprojām ir spēkā – tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem ir jābūt vismaz 80 procentiem no Eiropas Savienības tiešmaksājumu vidējā līmeņa. Tiešie maksājumi jebkuras citas dalībvalsts lauksaimniekiem nedrīkst būt augstāki par 120 procentiem no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Šādas atšķirības 20 procentu robežās uz abām pusēm no tiešo maksājumu vidējā rādītāja Latvija varētu saprast un atbalstīt," uzsver zemkopības ministrs.