Viņš informēja, ka pašlaik uzklausīt lauksaimniekus atbraucis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. "Protestos viss notiek kā plānots. Patlaban ir ieradies Valsts prezidents un zemkopības ministrs, kas pašlaik sarunājas ar zemniekiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Prezidents tagad uzklausa, ko zemnieki saka, un iemeslus, kāpēc zemnieki ir atbraukuši uz Briseli," sacīja Sniedze.
Baltijas valstu zemnieku viedokli uzklausīt iznākuši arī EP pārstāvji. "Pie mums ir bijuši arī parlamentārieši, kas pārstāv Latviju, uzklausījuši. Arī pārstāvji no citām valstīm ir pienākuši un uzklausījuši, par ko ir stāsts un kas mums nepatīk, un kas mums liekas nepareizi," norādīja "Zemnieku saeimas" pārstāvis.
Lauksaimnieki arī sagatavojuši plakātus, kur norādīta galvenā Baltijas lauksaimnieku vēlme - saņemt tiešmaksājumus 90% apmērā no Eiropas vidējā rādītāja. "Uz plakātiem ir rakstīts, ka mēs gribam 90% no Eiropas vidējajiem platību maksājumiem. Tas ir galvenais plakāts, kas pauž, kāpēc vispār esam šeit. Protams, ir arī plakāti, kas pauž to, ka zemnieki nevēlas, lai viņus Eiropā apdalītu.. Plakāti ir ļoti dažādi," klāstīja biedrības pārstāvis un piebilda, ka protestantiem uz vaigiem ir uzkrāsoti pārstāvētās valsts karogi.
"Pasākums ir izdevies un pašlaik notiek pozitīvā gaisotnē," uzsvēra Sniedze un piemetināja, ka Baltijas valstu lauksaimnieki protestējot arī skandē "Latvija, Lietuva, Igaunija!".
Pēc Sniedzes teiktā, lauksaimnieku mītiņam bija 100 dalībnieku ierobežojums. "Mūsu mītiņam bija pateikts, ka limits ir 100 dalībnieku. Bet tagad ir ļoti daudz cilvēku, kas ir pienākuši klāt no lauksaimniecības atašejiem Briselē, tad ir ministra un prezidenta palīgi. Tā kā pašlaik pulciņš izskatās divreiz kuplāks nekā sākotnēji bija," teica "Zemnieku saeimas" pārstāvis.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja aģentūrai BNS pastāstīja, ka paralēli lauksaimnieku protestiem notikusi arī preses konference, kurā piedalījušies Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju un Baltijas EP pārstāvji. Preses konferencē lauksaimnieki pauduši savu viedokli par gaidāmo Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu un norādījuši uz EK scenārija izpildes negatīvo ietekmi.
"Izstāstījām, ka, mūsuprāt, kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt taisnīgai, lai nekropļotu konkurētspēju. Galvenie argumenti ir, ka mums izmaksas ir tādas pašas, ka no mums brauc prom cilvēki, piemēram, Lietuva ir pazaudējusi ļoti daudz cilvēku pēdējos gados, Eiropā esot. Tas parāda, ka lauki paliek tukši, jaunieši negrib turpināt saimniekošanu, u.tml.," informēja Dzelzkalēja, taču piebilda, ka visticamākais priekšlikums, ko trešdien paudīs EK, joprojām būs netaisnīgs pret Baltijas lauksaimniekiem.
Jau vēstīts, ka trešdien notiek Baltijas valstu lauksaimnieku protesti cīņā par taisnīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Latvijā protests notiks Rīgā pie Latvijas Nacionālās operas no pulksten 14.30 līdz 16.30, kur tajā laikā ieradīsies Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis. Paralēli Baltijas lauksaimnieki protestē arī Briselē. Plānots, ka protestā kopumā piedalīsies aptuveni 500 dalībnieku.
Tāpat ziņots, ka 22.septembrī Briselē notika vairākas Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās gan ar EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem Albertu Desu un Luisu Santušu, gan Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komitejas "COPA" prezidentu Gerdu Zonnleitneru un viceprezidentu Juhu Martilu.
Tikšanās laikā Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas iesniedza deklarāciju un oficiālu Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājumu nodrošināt taisnīgu reformu pēc 2013.gada, kurā tiek prasīta tiešo maksājumu sistēma ar taisnīgiem un godīgiem konkurences nosacījumiem visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, uzsverot, ka tiešajiem maksājumiem ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apmēra.
Tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm ES daudzgadu budžetam 2014.–2020.gadam. Saeima 14.jūlijā ārkārtas sēdē atbalstīja paziņojumu saistībā ar EK tiešo maksājumu izlīdzināšanas piedāvājumu, ar kuru nav apmierināti Latvijas lauksaimnieki, uzsverot, ka noteiktā tiešo maksājumu aprēķina metodika pēc 2013.gada nenodrošinās Latvijas lauksaimniekiem iespēju taisnīgi un godīgi konkurēt ar citu dalībvalstu lauksaimniekiem.