Foto: DELFI

Jāievēro tie normatīvie akti, kas bijuši spēkā ceļu satiksmes negadījuma brīdī, par 300 eiro morālo kompensāciju, ko par meitas un sievas zaudēšanu zem trolejbusa riteņiem, saņēmis Ansis Priede skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

"Šis ir viens no šobrīd aktuālajiem tiesvedības procesiem, par kuru neizbēgamību un iespējamajām konsekvencēm apdrošinātāji centās brīdināt valsts institūcijas un sabiedrību pērnā gada izskaņā pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma," paziņojumā medijiem atgādina organizācija.

Avārijā bojā gājušo tuvinieki vēlas saņemt piecus miljonus eiro, atsaucoties uz pērnā gada decembrī pieņemto ST spriedumu lietā par Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.331 par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem normu atbilstību Satversmei un OCTA likumam. Savukārt apdrošinātāji uzsver – gan šajā, gan ikvienā citā gadījumā jāievēro konkrētajā ceļu satiksmes negadījuma brīdī spēkā esošie normatīvie akti, kas noteica apdrošināšanas līguma pušu tiesības un pienākumus, tostarp atlīdzības izmaksas apmēru.

"Neapšaubot notikušās traģēdijas smagumu, kā arī respektējot sāpes un ciešanas, ko šī traģēdija ir nodarījusi bojāgājušo tuviniekiem, jāatceras, ka jebkura fiziska vai juridiska persona tiesiskā valstī šodien dzīvo pēc likumiem, kādi ir spēkā šajā konkrētajā brīdī, nevis pagātnē vai nākotnē," teikts LTAB skaidrojumā.

Kā vēstīts, bez ģimenes palikušajam vīram par trolejbusa notriekto sievu un meitu uzņēmuma "Rīgas satiksme" apdrošinātājs "Gjensidige Baltic" izmaksājis kompensāciju - 150 eiro par katru bojāgājušo, iepriekš ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norāda, ka, 2014. gadā slēdzot apdrošināšanas līgumus, uzņēmumi paļāvušies uz tobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. "Pieļaujot novirzi no šiem noteikumiem, apdrošinātāji apdraud citu apdrošināto intereses saņemt atbilstošas kompensācijas," skaidro Stengrevics.

Viņš uzsver, ka tiesiskās paļāvības princips nosaka, ka valsts institūcijām ir jābūt konsekventām savā darbībā attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem. Savukārt personai – arī apdrošinātājam - ir tiesības paļauties, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktajā laika periodā tiks saglabātas un īstenotas. "Savukārt, ja cietušo prasības maksāt lielākas atlīdzību summas, nekā bija noteiktas iepriekš spēkā esošajos MK noteikumos, tiks apmierinātas, tiesiskās paļāvības princips tiks pārkāpts. Apdrošinātājiem bija tiesības paļauties un pienākums pildīt valsts izdotu un spēkā esošu normatīvu aktu prasības," norādīts paziņojumā.

Lai gan saskaņā ar OCTA likumu "Gjensidige Baltic" konkrētajā gadījumā nebija pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību līdz brīdim, kad kļūst zināms galējais tiesas nolēmums pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" trolejbusa vadītājas iespējamās vainas lietā, apdrošināšanas sabiedrība, neskatoties uz formalitātēm, izmaksāja likumā noteikto atlīdzību, negaidot tiesas spriedumu, norāda uzņēmums.

Kristīne Cimziete, AAS "Gjensidige Baltic" Juridiskās daļas vadītāja skaidro: "Gadījums, par kuru šī gada 11. oktobrī tika stāstīts TV3 raidījuma "Nekā personīga" sižetā par ceļu satiksmes negadījumu, kad pērnā gada maijā bojā gāja māte un meita - Linda un Žanete Priedes, ir attiecināms uz periodu, kad Latvijā vēl bija spēkā MK noteikumu Nr. 331 7. punkts. Neskatoties uz to, ka lietas izskatīšanas laikā bija mainījies tiesiskais regulējums un spēkā stājies Satversmes tiesas spriedums, kas noteica, ka MK noteikumu Nr. 7. punkts neatbilst likumam, mums apdrošināšanas atlīdzības izmaksa bija jāveic atbilstoši tiesību normām, kas bija spēkā brīdī, kad notika traģiskais negadījums, jo tieši šīs normas bija par pamatu noslēgtajam apdrošināšanas līgumam, no kura izriet apdrošinātāja pienākums veikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. To savos paskaidrojumos tiesai apstiprina arī Ministru kabinets, kurš ir pieaicināts kā trešā persona šajā civillietā."

"Lai arī ir ļoti grūti naudā izmērīt tuvinieku ciešanu apmēru, tomēr apdrošinātājiem vai tiesai tas ir un būs jādara. Turklāt Latvijas tiesa jau vairākkārtīgi ir vērtējusi šo atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru un pat ir publicējusi divus prakses apkopojumus par šo jautājumu, kur atlīdzības maksimālais apmērs nepārsniedz pāris desmitus tūkstošu eiro. Šobrīd likumā noteiktās maksimālās apdrošinātāja atlīdzības limits ir pieci miljoni eiro attiecībā uz vienu ceļu satiksmes negadījumu," teic LTAB vadītājs.

Viņš akcentē, ka tā ir atbilstoši ES direktīvai noteikta Latvijas tiesību aktos paredzēta maksimālā atlīdzības summa un nevar tikt piemērota kā vienots atlīdzības lielums visos gadījumos, kad avārijas rezultātā personai ir radīts kaitējums. "Katrs no gadījumiem ir individuāls, piemēram, ceļu satiksmes negadījumā var ciest pat vairākas personas, savukārt atlīdzībai ir jānodrošina visi izdevumi, kas saistīti ar cietušā ārstēšanu, rehabilitāciju, nesaņemtajiem ienākumiem, ikdienas speciālo aprūpi pat vairāku gadu garumā, kādēļ katrā no tiem ir jāpiemēro negadījuma apstākļiem un nodarītajam kaitējumam atbilstoša atlīdzība. Šī prakse un pieredze ir jārespektē, un šādi to piemēro arī citās ES valstīs, aprēķinot zaudējumus un nosakot izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru CSNg cietušajiem un viņu tuviniekiem," stāsta Stengrevics.

LTAB norāda - ES direktīva nenosaka vienādu morālo kompensāciju izmaksu praksi dalībvalstīs. Tā nosaka, ka OCTA atlīdzību izmaksu praksei jāatbilst valstī pastāvošajai civiltiesiskajai praksei, kas savukārt var būt atšķirīga dalībvalstīs. Latvija nav vienīgā ES valsts, kur personai nodarītie zaudējumi tiek rēķināti pēc vienotiem principiem. Piemēram, Vācijā morālais kaitējums līdzvērtīgā situācijā netiktu atlīdzināts vispār. Arī Dānijā civiltiesībās atlīdzība par morālo kaitējumu nav paredzēta. Savukārt tepat kaimiņos Igaunijas jaunais OCTA likums, kas ir spēkā ar 2014. gada 1. oktobri, nosaka konkrētus apdrošināšanas atlīdzības apmērus par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem vienreizēja maksājuma veidā.

Tāpat konkrētajā nelaimes gadījumā jāņem vērā arī apstāklis, ka tiesa vēl joprojām nav izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un noteikusi vainīgo ceļu satiksmes negadījumā, kas kļūtu par tiesisku pamatu personas civiltiesiskai atbildībai. Publiski izskanējušie izteikumi, kas atrauti analizēti ārpus kriminālprocesa kopējo pierādījumu loka, par trolejbusa vadītājas vainu, ko nav noteikusi tiesa, pārkāpj nevainīguma prezumpciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!