Foto: LETA

Pēdējos divos gados Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) regulējums piedzīvojis krasas izmaiņas, portālam "Delfi" skaidro apdrošināšanas sabiedrības "Balta" tehniskais direktors Uldis Dzintars.

Kā vēstīts, jautājums ieguvis rezonansi pēc tam, kad TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja par gadījumu, kad tēvam par meitas un sievas dzīvības zaudēšanu zem "Rīgas satiksmes" trolejbusa riteņiem, apdrošinātājs izmaksājis morālo kompensāciju 300 eiro apmērā.

"Kad 1997. gadā tika ieviesta OCTA sistēma, tad viens no galvenajiem sabiedrības uztraukumiem bija OCTA polišu cenas," atgādina Dzintars. Lai tās nebūtu pārāk augstas, sākotnēji valsts noteica polišu cenu līmeni, tomēr vēlāk no tā atteicās, jo apdrošinātāju konkurences rezultātā cenas kļuva zemākas par valsts noteiktajām.

"Tajā pašā laikā arī likumā noteiktais polises segums tika vērtēts, lai sabiedrība varētu atļauties tās samaksāt. Pašlaik šo polišu cenas Latvijā ir zemākās Baltijā un vienas no zemākajām Eiropā, līdz ar to cenas jautājums ir mazāk aktuāls," viņš atzīst.

Savukārt jautājums par morālo kompensāciju izmaksām kļuva aktuāls tikai 2013. gada pēdējā ceturksnī, kad Eiropas tiesa lēma par neatbilstošu Eiropas direkciju ieviešanu atsevišķās dalībvalstīs un noteica, ka morālo kompensāciju izmaksas ir daļa no kopējā ES direktīvā paredzētā piecu miljonu eiro noteiktā izmaksu limita, kurā iekļautas arī ārstēšanas, apbedīšanas un citas izmaksas.

"Eiropas tiesa pauda, ka OCTA morālo kompensāciju izmaksām ir jāatbilst vispārējai valsts praksei par morālo kompensāciju izmaksām un valstu OCTA likumi nedrīkst to samazināt zem konkrētās valsts morālo kompensāciju izmaksu noteikšanas prakses, kas ir ļoti atšķirīga ES dalībvalstu starpā," skaidro "Baltas" pārstāvis.

Reaģējot uz šo un Satversmes tiesas lēmumu, no pērnā gada jūlija tika ieviesti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuru mērķis bija nodrošināt OCTA morālo kompensāciju atbilstību direktīvas prasībām. "Jāsaka, ka šāda attīstība nav unikāla Latvijai, bet skar lielu skaitu Austrumeiropas valstu, no kurām ne visas vēl ir veikušas nepieciešamās izmaiņas," piebilst Dzintars.

"Balta" gan atturas izteikt viedokli par to, kādu lēmumu uzņēmums pieņemtu atlīdzību lietā, jo par lietas apstākļiem tai informācija ir tikai no plašsaziņas līdzekļiem. "Traģisks ir katrs negadījums, kad cieš vai iet bojā cilvēki, un mēs kā apdrošinātāji katru dienu saņemam atlīdzību pieteikumus, atbalstām cietušos, kā arī sērojošos tuviniekus, tāpēc ar īpašu rūpību sekojam valsts regulējumam, lai īstenotu vienādu praksi un vienādu zaudējumu kompensāciju mehānismu visiem cietušajiem," atzīst uzņēmuma tehniskais direktors.

Iepriekš arī "Gjensidige Baltic" – apdrošinātājs, kurš slēdzis līgumu ar "Rīgas satiksmi -, medijiem izplatīja situācijas skaidrojumu, kurā atzina, ka valdības noteikumos paredzēto "kompensācijas apmēru par morālo kaitējumu var uzskatīt par nepamatoti zemu, taču apdrošinātājam nav tiesību neievērot MK noteikumus un jāizmaksā tajos noteiktais kompensācijas apmērs".

Latvijā ar likumu ir noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko tas ar savu rīcību ir nodarījis citām personām, atgādināja "Gjensidige". "Tāpēc jāņem vērā, ka apdrošinātājs izmaksā kompensāciju atbilstoši noslēgtajam līgumam, un nekādā veidā nav vainojams attiecīgā ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā. Atbildības pārlikšana uz apdrošinātāja pleciem pretēji apdrošināšanas līgumam ir pretrunā ar Satversmes 1. pantu, no kura izriet demokrātiskas valsts vispārējie tiesību principi, tai skaitā arī tiesiskās paļāvības princips," uzskata apdrošinātājs.

Šim viedoklim pievienojas arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins: "Skumji, ka jānotiek traģēdijai, lai rastu skaidrību konkrētajā Satversmes tiesas spriedumā un pieliktu punktu iespējām to interpretēt. Nenoliedzami, izmaksātais morālās kompensācijas apjoms šāda zaudējuma gadījumā ir cilvēcīgi nepieņemams, bet vai pieņemami ir visu atbildību novelt uz apdrošinātāju, kas darbojas saskaņā ar valsts likumdošanu un līguma nosacījumiem? Lieta ir emocionāli smaga, taču jāsaprot, par kādu apdrošināšanu mēs runājam un ka šādas summas ir izmaksātas gadiem. OCTA apdrošināšanai nepieciešami skaidri spēles noteikumi, nevis dažādi traktējami spriedumi, un ar vienām no zemākajām OCTA polišu cenām Eiropā mēs nevaram saņemt visaugstākās atlīdzību summas."

Jāatgādina, ka iepriekš Satversmes tiesa atzina valdības noteikumus, kas bija spēkā līdz pērnā gada vidum, par neatbilstošu valsts pamatlikumam, tomēr apdrošinātāju ieskatā Satversmes tiesas spriedums var noteikt tikai valsts atbildību un nekādā gadījumā nevar radīt privātpersonai, par kādu uzskatāms apdrošinātājs, pienākumus, kas ir pretēji tiesiskās paļāvības principam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!