Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad maijā atguvuši aktīvus 3,86 miljonu eiro apmērā, kas ir 7,2 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 27,78 miljona eiro apmērā, liecina bankas publiskotā informācija.
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2022. gada maijā atgūti 3,304 miljoni eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas - 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 527 00 eiro.
Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 93,986 miljonus eiro, bet kopš 2018. gada 12. jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 1,24 miljardus eiro, tostarp 2018. gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019. gadā - 393,767 miljoni eiro, 2020. gadā - 109,797 miljoni eiro, bet 2021. gadā - 287,058 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad maijā veidoja 2,534 miljonus eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 652 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 577 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 121 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 190 000 eiro.
Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 18,111 miljonus eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 155,949 miljonus eiro, tostarp 2018. gadā bankas likvidācijas izdevumi bija 21,046 miljoni eiro, 2019. gadā - 36,873 miljoni eiro, 2020. gadā - 36,386 miljoni eiro, bet 2021. gadā - 43,533 miljonus eiro.
Pārskats arī liecina, ka 2022. gada 31. maijā "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,377 miljardu eiro apmērā, kas ir par 17,3% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,666 miljardu eiro apmērā.
"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām maija beigās bija 1,265 miljardi eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 56,27 miljoni eiro, kredītos banka bija izsniegusi 41,068 miljonus eiro, ieguldījumi finanšu instrumentos bija 32,144 miljoni eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 140,983 miljonus eiro.
Kopumā "ABLV Bank" aktīvi šogad 31. maijā bija 1,592 miljardu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves maija beigās bija 186,387 miljoni eiro.
Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2022. gada maija beigām vairāk nekā 15 000 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus bankā. Tie galvenokārt ir klienti ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro, kuriem kopumā izmaksāts 452,3 miljoni eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.
Tāpat norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,38 miljardus eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young", kura līdz 2022. gada maija beigām pārbaudes pabeigusi 2237 kreditoriem.
Jau vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".
