'ABLV Bank' aktīvi maijā atgūti 4,788 miljonu eiro apmērā
Foto: F64

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad maijā atguvuši aktīvus 4,788 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publicētā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2021.gada maijā atgūti 4,672 miljoni eiro, no pārējiem aktīviem atgūti 116 000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 55,897 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 12.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 914,954 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 109,797 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad maijā veidoja 8,872 miljonus eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 899 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 702 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 178 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 135 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 6,958 miljoni eiro.

Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 20,264 miljonus eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 114,569 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā bankas likvidācijas izdevumi bija 21,046 miljoni eiro, 2019.gadā - 36,873 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 36,386 miljoni eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2021.gada 31.maijā "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,907 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,966 miljardu eiro apmērā.

"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām maija beigās bija 1,231 miljards eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 420,986 miljoni eiro, pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi veidoja 166,165 miljonus eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 141,458 miljonus eiro, kredītos banka bija izsniegusi 120,685 miljonus eiro, bet ieguldījumi finanšu instrumentos bija 94,186 miljoni eiro.

Kopumā "ABLV Bank" aktīvi šogad 31.maijā bija 2,186 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves maija beigās bija 228,773 miljoni eiro.

"ABLV Bank" iespējamās saistības maija beigās bija 1,21 miljona eiro apmērā, kamēr aprīļa beigās tās bija 95 000 eiro apmērā.

Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2021.gada maija beigām vairāk nekā 14 300 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus bankā. Tie galvenokārt ir klienti ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro, kuriem kopumā izmaksāti 450 miljoni eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.

Tāpat norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,91 miljardu eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young". Līdz 2021.gada maija beigām pārbaudes pabeigtas 880 kreditoriem.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ABLV Bank Eiropas Centrālā banka Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form