Foto: LETA
AS "ABLV Bank" iesniegusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (FinCEN) savus komentārus par 13. februārī publicēto ziņojumu, kurā ierosināts vērst sankcijas pret banku un kas īsā laika sprīdī noveda bankas akcionārus līdz lēmumam par kredītiestādes pašlikvidāciju.

Termiņš komentāru iesniegšanai par šo FinCEN ziņojumu bija 17. aprīlis.

Šajā lietā "ABLV Bank" intereses ASV pārstāv advokātu birojs "WilmerHale" un advokāts Deivids Koens, kurš specializējies naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju jautājumos, portālu "Delfi" informēja bankā.

Koens no 2015. līdz 2017. gadam bijis ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora vietnieks, pirms tam bijis ASV finanšu ministra vietnieks terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos un strādājis ar naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, pārraugot arī FinCEN. Savulaik veidojis normatīvos aktus, kas ir pamatā ASV pretterorisma likuma "Patriot Act" trešajai sadaļai un radīja jaunus mehānismus, kā novērst naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Kā ziņots, 13. februārī FinCEN publicētais paziņojums, kurā saskaņā ar ASV pretterorisma likumu "Patriot Act" 311. sadaļu rosināts noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" - liegt bankai izmantot ASV dolāru korespondentbanku pakalpojumus un tādējādi neļaut piekļūt ASV finanšu sistēmai - par naudas atmazgāšanas novēršanas un starptautisko sankciju pārkāpumiem, paralizēja bankas darbu, līdz kredītiestādes akcionāri 26. februārī izlēma par bankas pašlikvidāciju. Tam gan vēl nepieciešams Latvijas banku uzrauga akcepts.

"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% bankas akciju.

"ABLV Bank" 2017. gadā strādāja ar 51,2 miljonu eiro peļņu, liecina neauditētie dati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!