Likvidējamās "ABLV Bank" kreditori var pieteikt prasības, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Kreditoru un citu personu prasības, kā arī citas pretenzijas piesakāmas "ABLV Bank" likvidatoriem triju mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.
Lai pieteiktu prasības, būs jānorāda prasījuma pamatojums un apmērs, kā arī jāuzrāda aktuālie identifikācijas un pārstāvības dokumenti. Pēc visu kreditoru pieteikumu pieņemšanas, ne mazāk kā trīs mēnešus notiks to pārbaude, lai izveidotu kreditoru sarakstus. Tādējādi izmaksas noguldītājiem ar atlikumu 2018. gada 23. februārī virs 100 000 eiro varētu sākties 2018. gada decembrī.
Ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par "ABLV Bank" licences anulēšanu.
FKTK atbilstoši Kredītiestāžu likumam turpinās uzraudzīt likvidatoru darbību līdz "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesa noslēgumam, lai nodrošinātu likumību un kreditoru intereses atbilstoši šajā gadījumā īpaši izveidotajiem kontroles mehānismiem nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī izvērtēs likvidatoru darbības pārskatus, sekos līdzi procesa norises apstiprinātajam plānam, izskatīs sūdzības par likvidatoru darbību. Plānots, ka "ABLV Bank" likvidācijas process varētu ilgt aptuveni piecus gadus.
"ABLV Bank" likvidatori ir Eva Berlaus, Arvīds Kostomārovs, Andris Kovaļčuks un Elvijs Vēbers.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26. februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat "ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no "DLA Piper" Vācijas biroja "ABLV Bank" un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).
